ĪSUMĀ: 

• 5. jūnijā plānotās pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes novadā ir pārceltas uz 11. septembri.
• Varakļānu novads pagaidām paliks kā atsevišķs novads, pašvaldību vēlēšanas tur notiks 11. septembrī.
• Madonas novadā pašvaldību vēlēšanas tomēr notiks 5. jūnijā.
• Iepriekšējā balsošana Madonas novadā notiks 3. un 4. jūnijā.  

Likums paredz, ka 5. jūnijā plānotās pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes novadā ir atceltas. 

Savukārt Madonas novadā tās norisināsies, un vēlētāji arī varēs izmantot iespēju nobalsot iepriekš vēl šajā ceturtdienā, 3. jūnijā, no pulksten 16.00 līdz 20.00 un piektdienā, 4. jūnijā, no pulksten 11.00 līdz 20.00.  Toties citos Latvijas novados iepriekšējā balsošana vēl risināsies ceturtdien, 3. jūnijā, no pulksten 9.00 līdz 16.00 un piektdien, 4. jūnijā, no pulksten 13.00 līdz 20.00.

Saistībā ar nevienlīdzīgo iepriekšējās balsošanas periodu, salīdzinot Madonas novadu ar pārējiem Latvijas novadiem, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Laura Zaharova, skaidroja, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu un noteikusi iepriekšējās balsošanas termiņus, kas komisijai ir jāpilda. 

Tāpat CVK pārstāve apstiprināja, ka komisija pēc Saeimas lēmuma nekavējoties ir izdevusi rīkojumu Madonas novada vēlēšanu komisijai apturēt iepriekš izsludināto vēlēšanu atcelšanu. 

Iepriekš CVK lēma par vēlēšanu apturēšanu Madonas novadā, tostarp tika lemts iznīcināt Madonas novada pasta balsojumus, neatverot vēlēšanu aploksnes. Tomēr Madonas novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Evita Zāle apliecināja, ka “par laimi pasta balsojumus iznīcināt netika paspēts”.

Zaharova norādīja, ka pašvaldību vēlēšanām Madonas novadā tika sagatavoti materiāli trim pasta balsojumiem. Zāle norādīja, ka Madonas novadā līdz šim tika saņemts viens pasta balsojums.  

Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā vēlēšanas notiks šī gada 11. septembrī. 

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa skaidroja izvēlēto vēlēšanu norises datumu Varakļānu un Rēzeknes novados: “Skatoties un vērtējot, kad varētu būt tuvākais laiks, ir tā, ka vēlēšanu likums parastā kārtībā paredz, ka vēlēšanas izsludina ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Tātad var pieņemt, ka trīs mēneši ir tāds mazākais laiks, kas nepieciešams, lai sagatavotos vēlēšanām.”

Tas nozīmē, ka gan vēlētājiem, gan kandidātiem abos šajos novados viss jāsāk no nulles. Organizatoriem jāveido jaunas iecirkņu komisijas, jādrukā jaunas vēlēšanu zīmes un jāveic citi sagatavošanās darbi. Un protams – tas nozīmē arī jaunus tēriņus.

“Konkrēti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un CVK 200 000 eiro vai mazliet vairāk būs nepieciešami šo vēlēšanu nodrošināšanai,” sacīja Bērziņa. 

Plānots, ka jaunievēlētā Varakļānu novada dome un Rēzeknes novada dome uz pirmo sēdi sanāks šī gada 1. oktobrī. Jauno pašvaldību domju pilnvaras izbeigsies ar brīdi, kad uz pirmo sēdi sanāks 2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā attiecīgā novada dome.  

Līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā Varakļānu novada dome, pašvaldībā ar likumu iecelta pagaidu administrācija. Tajā strādās pagaidu administrācijas vadītājs – Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs, administrācijas locekļi – Varakļānu novada domes deputāti Anita Saleniece, Dina Inķēna, Gunārs Puntužs, Jānis Erels, Gunārs Gabrišs, Janīna Grudule un Austris Kokars.

Savukārt par jaunievēlētā Rēzeknes novada domes pagaidu administrācijas vadītāju iecelts Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, bet par pagaidu administrācijas locekli – Viļānu novada domes priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova.

Likums noteic, ka pagaidu administrācija pilda normatīvajos aktos noteiktās vietējās pašvaldības domes funkcijas un nodrošina pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību, kā arī finansiālo un saimniecisko darbību, savukārt administrācijas vadītājs pilda pašvaldības domes priekšsēdētāja pienākumus.

Pagaidu administrācijas darbību nodrošinās un finansēs no Varakļānu novada un Rēzeknes novada pašvaldību budžeta līdzekļiem, un administrācijas atalgojums noteikts pēc analoģijas ar paredzēto atlīdzību domes priekšsēdētājam un komiteju vadītājiem proporcionāli nostrādātajam laikam.

Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kā arī Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Vienlaikus Saeima otrdien nolēma, ka Varakļānu novads pagaidām paliks kā atsevišķa pašvaldība, un tas netiks pievienots nedz Madonas, nedz Rēzeknes novadam. Varakļānu novadu veidos Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta. 

KONTEKSTS:

Satversmes tiesa nosprieda, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, bet Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā valsts pamatlikumam atbilst.

ST secināja, ka lēmumā par Varakļāniem Saeima rīkojās patvaļīgi un balstījās apsvērumos par novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei, bet kultūrvēsturiskā piederība nebija kritērijs reformā. 

Savukārt Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā Satversmei atbilst, un arī Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā Satversmei atbilst.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ir sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai nodrošinātu tā atbilstību Satversmei, iekļaujot Murmastienes un Varakļānu pagastus un Varakļānu pilsētu Madonas, nevis Rēzeknes novadā.

Tāpat VARAM sagatavoja likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”, jo nepieciešams arī noteikt kārtību, kādā izsludināmas un organizējamas jaunveidojamās Madonas novada un Rēzeknes novada vēlēšanas.

Ministrijā izstrādātie likumprojekti paredz, ka līdz 1. jūlijam darbu šajās pašvaldībās turpina līdzšinējās pašvaldību domes, no 1. jūlija līdz 1. oktobrim – Saeimas iecelta pagaidu administrācija katrā pašvaldībā trīs cilvēku sastāvā.

Pēc ST lēmuma Centrālā vēlēšanu komisija jau apturēja iepriekš paredzēto pašvaldību vēlēšanu norisi Rēzeknes novadā un Madonas novadā. Tāpat tika nolemts arī Rēzeknes un Madonas novada pasta balsojumus iznīcināt, neatverot saņemtās aploksnes.

Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu, paredzot no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42.

Tāpēc virkne pašvaldību vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu. Pirmajā no tām tiesa pasludinājusi spriedumu, secinot, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Savukārt Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam Satversmes tiesa  atzina par atbilstošu Satversmei.