“Nevajag mums šādas papildu spēļu zāles. Kā teikt - labāk tālāk no grēka pa gabalu. Ne visi cilvēki spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, un es domāju, ka nez vai tas ir vajadzīgs. Pasaules prakse arī pierāda, ka šādām vietām, tāpat kā daudzām citādām līdzīga rakstura vai virziena vietām, ir jāatrodas kaut kur, kur, ja tu gribi, aizbrauc un izklaidējies,” stāsta Madonas novada iedzīvotājs Artūrs.
Līdzīgās domās ir madoniete Zane. “Tas, ka tika sakārtots tur tas pusbrukušais nams, tas ir labi. Bet spēļu zālei tur nevajadzēja būt (..) Daudzi cilvēki aiziet pa atkarības ceļu. Tur tā nelaime,” norāda Zane.
Kā skaidro novada pašvaldībā, azartspēļu organizēšana ir viens no uzņēmējdarbības veidiem, līdz ar to pašvaldības iespējas lemt būt vai nebūt vēl vienai spēļu zālei Madonā ir ierobežotas. Ir jābūt argumentētam iemeslam atteikumam, kas apliecinātu vērā ņemamu kaitējumu sabiedrībai.
“Iedzīvotājiem ir maldīgs priekšstats, ka pašvaldība var ļaut un neļaut,” saka Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs. “Pašvaldība nevar brīvi ļaut un neļaut, tur ir lieli ierobežojumi un argumenti, kāpēc neļaut. Ja jau pilsētā ir, tad kāpēc jaunai neienākt. Tur tie argumenti visi jāskatās, bet mana vēlme ir darīt visu iespējamo, lai nepieļautu spēļu zāles izveidi. Skatīsimies, kā lems arī deputāti, kādi būs viņu viedokļi,” bilst Lungevičs.
Līdzīga situācija nupat piedzīvota Smiltenē, kur pret jaunas azartspēļu zāles atvēršanu nobalsoja vairāk nekā 1200 iedzīvotāju. Tas arī bija pamats pašvaldības deputātiem neizsniegt atļauju vēl vienas spēļu zāles atvēršanai.
