Rīgas apgabaltiesa Uģa Magoņa un Oļega Osinovska lietu skatīja videokonferences režīmā. Pirmā sēde ilga vien pusotru stundu, jo prokuratūra grozīja apsūdzību.
"Tā kā tas, ko es paspēju izlasīt, pilnībā atceļ iepriekšējās apsūdzības, un šī ir pilnīgi jauna apsūdzība, es lūdzu laiku iepazīties ar to, lai varētu sākt aizstāvēties," stāstīja Osinovskis.
Pirmajā instancē prokuratūra norādīja, ka Osinovskis pusmiljonu eiro skaidrā naudā Magonim maksājis kā kukuli gan par Osinovskim piederošā uzņēmuma "Skinest" uzvaru "LDz Ritošā sastāva serviss" lokomotīvju iepirkumā, gan par Osinovska interešu lobēšanu Krievijā. Taču tagad prokuratūra lēmusi interešu lobēšanu Krievijā no apsūdzības izsvītrot.
"Patiesībā lietā nav nekādu pierādījumu, kas apstiprinātu šo otro maksāšanas mērķi.
Tas ir faktiski paņemts tikai no apsūdzēto pašu liecībām. Seguma tam nav bijis pilnīgi nekāda," norādīja virsprokurors Māris Leja.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc šāda apsūdzība tika uzturēta, ja tai nebija pierādījumu, Leja sacīja: "Katrs prokurors novērtē pierādījumus savādāk, un tas, ko es šobrīd teicu, ir mans secinājums."
Pirmajā instancē apsūdzību uzturēja prokurore Evita Masule, taču tagad – arī virsprokurors Leja. Viņš to skaidroja ar juridiskām niansēm par to, ka atsevišķus apsvērumus protestā par pirmās instances spriedumu drīkstējis iesniegt tikai virsprokurors. Magoņa advokāts Jānis Rozenbergs tikmēr uzskata, ka apsūdzības sašaurināšana nemainīs rezultātu. Viņš uzsvēra – pirmā instance jau atzinusi, ka lokomotīvju iepirkumā Magonis nekādā veidā nav palīdzējis uzvarēt Osinovska firmai.
"Visi, kas piedalījās šo dīzeļlokomotīvju iepirkumu procedūrā – iepirkuma komisija, valdes locekļi, visi, kas bija pie lēmumu pieņemšanas, apliecināja, ka Uģis Magonis nedz viņus ir ietekmējis, nedz izrādījis interesi par šo iepirkuma procedūru," izteicās advokāts.
Savukārt prokurors norādīja – galvenais ir pats kukuļošanas fakts, nevis kas par to tiek darīts.
Turklāt Magonis kā koncerna vadītājs divas reizes piedalījies lēmumu pieņemšanā, kas noveda pie lokomotīvju pirkšanas.
"Pirmkārt, par ["LDz Ritošā sastāva serviss"] budžetu, jo nemainot budžetu nebija iespējams vispār šīs lokomotīves iegādāties. Tas bija viens. Un otrs – bija jālemj jautājums arī par kredīta ņemšanu," sacīja prokurors.
Leja arī apstrīd pirmās instances secināto, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Osinovska un Magoņa sarunas esot ierakstījis nelikumīgi. Apgabaltiesa lietu turpinās skatīt 1. februārī.
KONTEKSTS:
Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskatīja, ka viņam 2015. gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "Latvijas dzelzceļa" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.
Tāpat prokuratūra uzskatīja, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā. Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskatīja prokuratūra.
KNAB aizturēja Magoni 2015. gada 6. augustā.
Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.
Tiesa abus apsūdzētos attaisnoja. Bet prokuratūra par lēmumu iesniedza protestu.
