Maizīša pārvēlēšanu atbalstīja 85 deputāti, bet "pret" bija tikai divi. Neviens neatturējās.
„Pret” balsoja tikai Romāns Naudiņš un Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības.
Jānis Maizītis
Dzimis 1961. gada 18. jūlijā
Pieredze:
Kopš 2013.gada 2.maija Satversmes aizsardzības biroja direktors
2011.-2013.Valsts Prezidenta nacionālās drošības padomnieks, Nacionālās drošības padomes sekretārs
2010.-2011. tieslietu ministra padomnieks
Kopš 2010.gada Latvijas Universitāte - vieslektors
2000.-2010. Latvijas Republikas ģenerālprokurors
1994.-2000. Cēsu rajona prokuratūra - virsprokurors
1991.-1994. Cēsu rajona prokuratūra - izmeklētājs
1984.-1991. Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu Izmeklēšanas nodaļa - vecākais izmeklētājs
Izglītība:
2009.-2010. LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, sertifikāts augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide; Inovācijas augstākās izglītības sistēmā; Izglītības darba vadība
No 2009. gada iesāktas studijas LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā
1979.-1984. studijas LU Juridiskajā fakultātē, akadēmiskais grāds - Dipl.iur.
Avots: Satversmes Aizsardzības biroja mājas lapa
Jau pēc ievēlēšanas, runājot par galvenajām prioritātēm otrajā termiņā, Maizītis norādīja, ka biroja uzdevumi nav mainījušās, taču mainījušās pieejas, kā tos izpildīt.
Viens no Maizīša mērķiem turpmākajā darbā ir pēc iespējas efektīvāk izmantot biroja resursus.
"Jomai kā izlūkošana resursu nekad nebūs par maz, bet mans priekšstats un vīzija ir vismaz tuvāko gadu laikā veiksmīgāk savietot tās zināšanas, kas, piemēram, ir operatīvajiem darbiniekiem ar tām zināšanām un spējām, kuras dienestam ir kiberoperāciju ziņā," norādīja Maizītis. "Tas ir tas virziens, kā ar esošiem resursiem, vairāk mācoties vienam no otra, sasniegt labākus, redzamākus, labākus rezultātus, un ar tiem pārliecināt sabiedrību, ka tas darbs, ko mēs darām, ir sabiedrībai nepieciešams un netiek izdarīts tukšgaitā," viņš pauda.
"Es to viennozīmīgi uzskatu par uzticības balsojumu, un noteikti tik pārliecinoša uzticība ir jāņem vērā darot tālāk visus ikdienas darbus. Tā ir nopietna uzticība," neslēpa Maizītis.
Tuvākais pārbaudījums birojam būs iespējamā Saeimas vēlēšanu ietekmēšana. "Tas, ko mēs darām, mēs viennozīmīgi sekojam līdzi un sekosim līdzi līdz Saeimas vēlēšanām, vai no ārpuses, īpaši jau nedraudzīgas valstis, nemēģina ietekmēt vēlēšanu rezultātus. Tas ir mūsu uzdevums. Tie jautājumi būs mūsu lokā. Es varu teikt, ka vismaz šajā brīdī līdz šodienai mēs neredzam tādas redzamas vai nopietnas aktivitātes šajā kontekstā, bet ir vēl marta mēnesis," norādīja SAB vadītājs.
Maizīša pirmā termiņa laikā SAB vārds vairākkārt izskanējis dažādās diskusijās. Piemēram, daudzkārt diskutēts, cik pamatoti vai nepamatoti SAB atsaka vai atņem pielaides valsts noslēpumam politiķiem un ierēdņiem.
Šajā kontekstā daudz arī runāts par Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas speciālistiem un tās iespējām iepazīties ar "čekas” arhīviem. Iepriekš bija plašas diskusijas par komisijas iespējām strādāt, jo pētniekiem bija liegta pielaide valsts noslēpumam, kas savukārt neļāva tiem piekļūt tā saucamajiem “čekas maisiem”.
Tieši „čekas maisu” atvēršanas bremzēšana ir iemesls vairāku Nacionālās apvienības deputātu skepsei par Maizīša darbu. Deputāts Šnore, kurš balsoja pret Maizīša apstiprināšanu amatā, vēlējās redzēt arī citus kandidātus amatam. "Manuprāt, vajadzēja šajā nozarē būt arī konkurencei. Tas nav pareizi, ka viss šis notika tik necaurspīdīgi un ar vienu kandidātu, jo, manuprāt, tas, ka piecu gadu laikā ir identificēts tikai viens Latvijas iedzīvotājs, kas ir spiegojis ārvalstu labā, tas nav labs rezultāts," teica Šnore.
KONTEKSTS:
Iepriekš Maizīša pārvēlēšanu atbalstīja Valsts prezidents, Nacionālā drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija.
Partijas nesteidzās uzstāt, ka Maizītim būtu jāturpina vadīt izlūkošanas iestāde, bet atbalstu viņam izteica atsevišķi politiķi.
Saskaņā ar likumu SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma. Tātad Maizītis ir vienīgais kandidāts uz šo amatu.
SAB ir Latvijas valsts drošības iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība. SAB veic un kontrolē NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību valsts institūcijās.