Bargākais drošības līdzeklis Sprūdam tika piemērots vasarā, un visi advokātu mēģinājumi panākt viņa atbrīvošanu beigušies neveiksmīgi.
Arī šoreiz tiesa nelēma par labu Sprūdam, noraidot advokātu piedāvājumu apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu. Piedāvāto summu gan advokāts Jānis Rozenbergs Latvijas Radio neatklāja.
Izmeklēšanas tiesnese Irēna Krastiņa nolēma turpināt apcietinājuma piemērošanu Mārim Sprūdam, kas nozīmē, ka nākamā apcietinājuma izvērtēšana varētu notikt pēc kārtējiem diviem mēnešiem, “ja vien šajā laikā procesa virzītājs pats neizlems grozīt drošības līdzekli pret citu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu”, sacīja advokāts.
Ar lēmumu viņš vēl nav paguvis iepazīties, taču aizstāvība uzskata, ka “6 mēneši, ko Māris Sprūds ir pavadījis apcietinājumā, un vairāk nekā 10 mēneši, cik ilgi ilgst šis kriminālprocess, ir vairāk nekā pietiekams laiks būtiskāko, ja ne visu pierādījumu iegūšanai un procesuālai nostiprināšanai”.
“Līdz ar to kaut kādi teorētiskie riski par izmeklēšanas traucēšanu vai traucēšanu iegūt pierādījumus, mūsuprāt, jau sen varētu būt beigušies. Izmeklēšanas tiesnesei par šo jautājumu bija cits ieskats, līdz ar to tika lemts par apcietinājuma piemērošanas turpināšanu,” sacīja Rozenbergs.
Nākamo lūgumu mainīt drošības līdzekli Sprūda aizstāvji drīkstēs pieteikt pēc diviem mēnešiem. Saistībā ar šo lietu arī iesniegta prasība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pats Sprūds tiesas lēmumu nekomentēja, vien piebilstot – “lai komentē advokāti”.
Mārim Sprūdam drošības līdzeklis – apcietinājums - pagarināts jau trešo reizi.
Jau ziņots, ka Sprūdu, maksātnespējas administratoru Ilmāru Krūmu, uzņēmēju Jorenu Raitumu policija aizturēja jūnijā. Tika sākts kriminālprocess saistībā ar “Trasta komercbankas” likvidācijas procesu, un šajā lietā iesaistīti Krūms, Māris Sprūds un finansists Jorens Raitums. Viņiem aizdomās turamā statuss piemērots par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Kriminālprocesa pamatā ir divu ārzonas kompāniju, „Trasta komercbankas” kreditoru sūdzības. Proti, līdzekļi, kas tām pienākušies kā likvidējamās komercbankas kreditoriem, esot izmaksāti „trešajām, ar klientiem nesaistītām personām”.
