Otrdien Malnavas koledžā mācību stundās sastopami visi audzēkņi, kas vēl nesen bija priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupā. Programma “PuMPuRS” viņiem dod iespēju ne tikai apmeklēt individuālas konsultācijas un risināt sociāla rakstura jautājumus, bet sedz arī ar skolas ikdienu saistītus finansiālus izdevumus.
“Man ir reizēm problēmas nokļūt uz skolu, es dzīvoju septiņus kilometrus tālāk, tādā lauku miestiņā. Reizēm nākas ar kājām iet uz skolu. Vēl mācību gada sākumā tiek mācību līdzekļi, atsevišķas klades un kaut kas tamlīdzīgs,” stāsta Malnavas koledžas 3. kursa audzēkne Lita Dīce.
Malnavas koledža programmā “PuMPuRS” piedalās jau trešo semestri. Sākotnēji tika iesaistīts 21 audzēknis, tagad jau vairāk nekā 50. Kā būtiskāko ieguvumu viņi uzskata sabiedriskā transporta biļešu apmaksu.
Tā kā jaunieši koledžā mācās no dažādiem reģioniem, izdevumi par biļetēm ir lieli, līdz pat astoņiem eiro tikai vienā virzienā.
Programmā iekļautas arī citas kompensācijas.
“Es arī braucu uz mājām, man apmaksā sabiedriskā transporta kompensāciju pilnā apmērā, un arī es ēdu bezmaksas pusdienas,” stāsta Malnavas koledžas 3. kursa audzēkne Rasa Samanta Harjo, kura dzīvo Alūksnē un uz skolu mēro 150 kilometrus garo ceļu.
Pedagogi uzsver, ka 10% skolēnu ik gadu mācības pārtrauc lielākoties tāpēc, ka motivācijas trūkuma dēļ skolēni nonāk apburtajā lokā, kas veicina neattaisnotus mācību kavējumus, bet tiem seko nespēja laikus apgūt uzdoto.
Tāpat nozīmīgs faktors ir finanšu līdzekļu trūkums un vēlme pēc iespējas ātrāk sākt strādāt. Šāda pieredze novērota arī Malnavā.
“Viens otrs aiziet tiešām kādus darbiņus meklēt, visbiežāk gan diemžēl nelegālus. Ceturtie kursi, kuri ir bijuši praksē, tiem ir daudz lielākas iespējas,” atzīst Projekta koordinatore Malnavas koledžā Ilga Novikova.
“Projektā iesaistītie mūs nepamet, bet ir tomēr viens gadījums bijis, kad aizbrauc uz ārzemēm, būsim godīgi, mums taču ārzemes ir konkurenti, mums tur ir vecāki, brāļi, draugi, radi,” piebilst Novikova.
Projektā paredzēts rast iespēju sistemātiski atbalstīt tieši tos skolēnus, kas visvairāk pakļauti riskam pārtraukt mācības īsi pirms diploma saņemšanas un aptvert vismaz 80% Latvijas pašvaldību ar 611 mācību iestādēm.
“Zinu, ka Preiļu novads ir ļoti, ļoti aktīvs, tur vairāk ir pamatskolas. Mums, piemēram, projekta eksperte bija no Aglonas novada,” stāsta Ilga Novikova.
Izglītības kvalitātes valsts dienests projektu par atbalstu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai īstenos līdz 2022. gadam.
