Siltā ēdiena dalīšanas punktā Rīgā, Zaļenieku ielā, lielā pusdienas burzma jau noskrējusi. Tomēr ik pēc pāris minūtēm kāds atnāk pēc silta ēdiena. Kāds ar saviem traukiem, lai nestu uz mājām, cits – ēd turpat pie galdiem. Bet jau martā plānots šo un vēl piecas siltā ēdiena dalīšanas vietas slēgt. Tās tika atvērtas 2010. gadā – krīzes laikā, kad ik dienu tika izdalīti divi tūkstoši silta ēdiena porciju. Tagad tās ir 1200 porcijas.
“Bezdarba līmenis Rīgā ir daudz mazāks, ienākumi ir auguši. Un mērķa grupa ir mainījusies – tās vairs nav ģimenes ar bērniem, kā tas bija agrāk,” stāsta Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Ruta Klimkāne.
Turklāt konkursā nav izdevies atrast uzņēmumu, kurš šo pakalpojumu varētu sniegt, tāpat arī saņemtas daudzas sūdzības.
1,48 miljonus eiro, ko līdz šim tērēja ēdienam, tagad novirzīs aprūpei mājās.
Un tiem, kam palīdzība nepieciešama, tā joprojām būšot pieejama, uzsver Rīgas domē. “Ir jāmaina pieeja, kā piedāvājam palīdzību. Saglabājās četras zupas virtuves, tur var visi iet, arī jūs vai es. Nevienam neprasa dokumentu. Ir dienas centri, kur var mācīties, kā pagatavot ēdienu, ja ir mazi ienākumi,” norāda Klimkāne.
Zaļenieku ielā pēc siltā ēdiena vidēji nāk aptuveni 200 cilvēki dienā. Ir trīs lielākās klientu grupas: trūcīgie pensionāri, jaunās māmiņas un cilvēki, kuriem nav noteiktas dzīvesvietas. Pēc ēdiena nāk ne tikai tie, kam pašiem vajag palīdzību, bet arī aprūpētāji.
Par to, ka no marta vairs pie siltas maltītes nevarēs tikt, satraukti ir visi.
“Pēdējā laikā bieži nāku. Izveidojusies tāda situācija, ka citu variantu nav. Un šis tiešām glābj! Es par sevi tik ļoti nepārdzīvoju, bet ir pensionāri, kuri sev nevar pagatavot ēdienu. Es tikšu galā, man rokas ir,” saka Nikolajs.
“Skatīsimies, ko darīt. Paši gatavosim,” saka aprūpētājs Andrejs.
“Nav vārdu! Es esmu šokā un nezinu, kā izdzīvošu... Pensija ir maza, un, ja vēl nebūs papildu ēdiena, būs grūti. Tāpat nav pārāk viegli. (..) Zupas virtuves – tās jau bija iepriekš. Bet tajās ēst nav iespējams, un ar vienu zupu arī neizdzīvosi,” saka Genrieta.
“Būs, ietekmēs, jāmeklē cits variants... būs jābrauc uz citu. Tur, kur ir, piemēram, klosteris centrā,” saka Raitis.
Uz to norāda arī Andrejs: “Uz otru pilsētas galu jābrauc, bet transports par maksu, Negribas pārkāpt likumu. Nu grozīsimies, meklēsim risinājumu. Bet labāk būtu, ja nevērtu ciet. Tuvu un ērti.”
Rīgas domes Labklājības departamentā sola – ēdiena saņēmējus informēt par pārmaiņām sāks jau šonedēļ. Turklāt konsultācijas par to, kā situāciju risināt, tiks sniegtas arī pa bezmaksas tālruni.
