Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") pirmdien pēc Koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka ir tikusies ar Krieviņu un pārrunājusi šo jautājumu. Krieviņš, kurš patlaban strādā ārvalstīs, pēc mēneša esot gatavs atgriezties Latvijā.
"Es piedāvāju par Valsts kancelejas direktoru atbalstīt Mārtiņu Krieviņu," viņa sacīja. Koalīcijas partneriem iebildumu pret Krieviņa kandidatūru nebija.
Krieviņa līdzšinējā darbība ir saistīta ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD), kur viņš pilda vecākā padomnieka stratēģijas, reformu un politikas veidošanas jautājumos amata pienākumus, informēja Valsts kancelejā.
Viņš strādājis arī Valsts kancelejā Politikas koordinācijas departamentā, izstrādājot politikas koordinācijas sistēmu, valsts pārvaldes cilvēkresursu politiku, valsts pārvaldes reformu politiku.
Krieviņš paudis, ka darīs visu iespējamo, lai ar laiku Valsts kanceleja kļūtu par "labāko valdības centru Baltijas reģionā". Viens no viņa pirmajiem darbiem būšot atklāta saruna ar visu Valsts kancelejas kolektīvu, lai saprastu būtiskākos īstermiņā veicamos darbus.
"Tikai izveidojot spēcīgu profesionāļu komandu, ir iespējams pilnvērtīgi īstenot Valsts kancelejai uzticētās funkcijas un sasniegt mērķus," viņš sacījis.
Par vienu no būtiskajiem darbiem Krieviņš minējis Valsts kancelejas finanšu stāvokļa analīzi. "Būs rūpīgi jāizanalizē Valsts kancelejas finanšu stāvoklis, ņemot vērā nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesu, kā arī jāveic vadības sistēmu audits, lai saprastu, cik lielā mērā izveidotā struktūra atbilst kancelejai doto funkciju izpildei," uzsvēris Krieviņš.
"Mērķis – izveidot profesionālu, efektīvu, modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi – jau ir noteikts valdības deklarācijā, taču patlaban ir jāanalizē, vai līdz šim izmantotā pieeja un politikas īstenošanas rīki ir sevi attaisnojuši, jāskatās uz nepieciešamību tos mainīt, mācoties gan no citu valstu pieredzes, gan sadarbībā ar uzņēmējus apvienojošām un citām nevalstiskajām organizācijām, iesaistot arī akadēmiskos spēkus, kopīgi radīt jaunus risinājumus mērķa sasniegšanai," norādījis Krieviņš.
Jau vēstīts, ka līdzšinējā VK vadītāja Elita Dreimane iesniedza atlūgumu, kad kļuva zināms, ka ģenerālprokurors nemainīs Satversmes aizsardzības biroja lēmumu anulēt viņai speciālo pielaidi valsts noslēpumam. Izskanējis, ka tā atņemta saistībā ar informācijas noplūdināšanu no VK.
Valsts kancelejas direktora galvenie pienākumi ir Valsts kancelejas darba organizēšana; Ministru kabineta darbības nodrošināšana; valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības politikas plānošana un īstenošana; ministriju un citu institūciju sadarbības koordinēšana.
