Taujāts par „Maxima” gūtajām mācībām notikušās Zolitūdes traģēdijas, Staškevičs norāda uz to, ka mūsdienu biznesā nevar paļauties uz citiem: „Ja kādreiz tradicionālā prakse bija tā, ka pats veikala īpašnieks būvēja sev veikalu, pats tajā tirgojās un pats par to rūpējas. Tad šodien vispārpieņemta prakse ir veikalu telpu īrēšana no nekustamā īpašuma attīstītājiem, kuri veikala būvniecībai algo apakšuzņēmējus. Tāpat arī veikalu celtniecības finansēšanas shēmas ir kļuvušas sarežģītas... Tomēr, strādājot tādā tradicionālā nozarē kā mazumtirdzniecība, vajag pieturēties pie tradicionālās pieejas.”
Jasinskis nu ir atpakaļ uzņēmumā
Pērn nu jau bijušo „Maxima Latvija” vadītāju Gintaru Jasinski atbrīvoja no amata pēc viņa teiktā Latvijas žurnālistiem, ka no amatiem atkāpjas tikai tie cilvēki, kuri sevi uzskata sevi par vainīgiem. Staškevičs apliecina, ka Jasinskis atkal atgriezies darbā uzņēmumā menedžeris vienā no „Maxima” grupa struktūrām: „Šis amats nekādā gadījumā nav saistīts ar kādiem vadošiem pienākumiem. Skaidrs, ka viņam būtu atkal grūti uzstāties kaut kur publiski, vai arī uzņemties atbildību par citiem. Tai pat laikā viņam ir gana liela dzīves pieredze un pieredze mazumtirdzniecībā. Viņš ne mazums ir nostrādājis sistēmā, un man ir ļoti žēl, ka viņa vārdi, viņa uzvedība bija tik kļūdaina un tajā mirklī man nācās atvainoties viņa vietā. Es arī šobrīd esmu gatavs atvainoties par to reakciju, kādu sabiedrībā izraisīja viņa teiktais.”
Viņš gan piekrīt, ka šeit ir ētikas problēma: „Neapšaubāmi, neapšaubāmi tā ir galvenokārt attieksme pret savu darbu, tā ir vispārcilvēciskā ētikas problēma. Tāpat tā ir problēma ar to, kā tiek izprasti tādi jēdzienu uztvere kā nožēla un vaina, jā.”
Tai pat laikā Staškevičs klāsta, ka pašreizējais amats Jasinska karjerā ir liels solis atpakaļ: „Redziet, es nezinu pat detaļas visiem tiem līguma nosacījumiem, uz kādiem Jasinskas tika pieņemts atpakaļ. Tai pat laikā es neuzskatu, ka šis cilvēks nav spējīgs veikt kaut kādu komercdarbību, kas nav saistīta ar kompānijas vadīšanu. Tas ir cits līmenis, pavisam cita pienākumu orbīta. Protams, ja no kompānijas vadītāja, kurš ir atbildīgs par uzņēmuma darbību visā valstī viņš tagad ir vienkāršs menedžers, tas ir liels solis atpakaļ.”
„Maxima” esot gatava uzņemties atbildību
Staškevičs gan nezina teikt, vai tiesa, ka šobrīd ar „Maxima” akcionāriem saistītais uzņēmums "Tineo" prasa no "Homburg" naudu par savu daļu pārdošanu nu jau sabrukušajā kopīpašumā. „Redziet, sabrukušās ēkas īpašnieks viņš ir zaudējis visu savu īpašumu. Tur vairs nav nekā. Lai gan es neesmu kompānijas "Tineo" līdzīpašnieks, cik man ir zināms, tad kompānijai nav nekādu pretenziju ne uz zemi, ne uz ēku. Kompānijas vadība ļoti labi saprot, ka šī traģēdija ir aizslaucījusi aiz sevis visu. Ne tikai cilvēku dzīvības, bet arī visas tās īpašuma paliekas, kas tur vēl bija. Tādēļ tagad dalīt atbildības starp apdrošināšanas kompānijām, attīstītājiem un kopīpašniekiem, tās jau ir otršķirīgas sekas pēc visa tā, kas ir noticis. Godīgi sakot, es personīgi pat nezinu, ko, kurš un cik daudz tur ir tiesīgs vispār prasīt,” stāsta Staškevičs.
Uzņēmuma akcionārs apgalvo, ka „Maxima” ir gatava uzņemties atbildību par notikušo: „Nepārprotami „Maxima” ir tam gatava un ir sākusi uzņemties atbildību par notikušo. Tas jau ir pierādīts ar padarīto. Es nesākšu uzskaitīt to, kas jau ir padarīts. Tomēr arī nākotnē „Maxima” nekad nenovērsīsies no atbildības. Tagad izsvērt atbildības pakāpes vai vainu... Tas jau vairs nav „Maximas”, bet gan atbildīgo valsts iestāžu darba jautājums. Nepārprotami „Maxima” pakļausies jebkuram to lēmumam.”
„Jā, esmu gatavs [vēlreiz] atvainoties. Pirmkārt, jau es gribu izteikt līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem, kā arī atvainoties "Maximas" vārdā un "Maximas" īpašnieku vārdā. Kā bijušais "Maxima" vadītājs es atvainojos par to, ka mēs nespējām izglābt cilvēkus. Par to, ka mēs zaudējām savus darbiniekus, par to, ka mēs nespējām izglābt pircējus, par to, ka šī traģēdija bija par nāves iemeslu zaudētajām glābēju dzīvībām. Es to ļoti dziļi nožēloju un atvainojos par to.”
