Rīgas 46. vidusskola ir viena no desmit mazākumtautību skolām, kurai Latvijas Televīzija vaicāja par reformas gaitu. Šīs skolas vadība vienīgā piekrita intervijām, vien ar piebildi, ka reformas radītās neērtības un pat stress vēl nekur nav pazudis. Tikmēr vairāk nekā desmit citas mazākumtautību skolas intervijas atteica, aizbildinoties, ka mācību semestra beigās tam nav laika, daudzi slimo. Vai arī pateica, ka nemaz nevēlas par to runāt.
Pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā sāka šogad septembrī. Lai gan tā briedusi gadiem ilgi, viegli nav nevienam. Par sliktām latviešu valodas zināšanām sūdzas pedagogi. "Grūti. Es esmu dzirdējusi, ka grūti ir. Vēsturē iet grūti. Rezultāti ir slikti. Vēsture ir tāds nopietns priekšmets. Jālasa ir daudz," atzina Rīgas 46. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Valija Jasuļaneca.
Dienā, kad Latvijas Televīzija apmeklē šo skolu, audzēkņi saņem liecības, pirmais mācību cēliens ir beidzies. Skolā ir izgreznotas egles un valda svētku noskaņa. Dzirdama mūzika, dziesmas krievu valodā. Īpašs šis mācību semestris ir bijis vairāk nekā 150 skolām visā Latvijā, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas jeb mācās krievu valodā.
"Pati latviešu valoda ir grūta, jo skolotāji mēģina sagatavot valsts eksāmenam, bet ļoti grūta ir literatūra, ir ļoti grūti viņiem rakstīt. Rakstīt bez kļūdām. Viņi pat savā valodā neraksta bez kļūdām," tā Rīgas 46. vidusskolas angļu valodas skolotāja Natālija Jaļčika.
Rubrikā “Skola kā iespēja” iepriekš tika konstatēts, ka Rīgas latviešu skolās eksāmenu rezultāti un izglītības kvalitāte ir krietni labāka nekā skolās, kurās mācās krievu valodā. Iecerēts, ka konkrētā valodas reforma mazinās zināšanu plaisu starp šīm skolām, bet par aptuveno reformas ietekmi uz skolēnu zināšanām varēs spriest vien pēc eksāmeniem nākamgad vasarā.
