Līdz šim meitenīte sev svarīgo albumīnu saņēma Bērnu slimnīcā. Pēc strīda ar ārstiem un slimnīcas pamešanas, lai dotos uz slimnīcu Lietuvā, Monikas vecākiem dārgais medikaments bija jāpērk pašiem - gan Viļņā, gan pēc atgriešanās Latvijā.
Tā vietā, lai būtu mājās ar savu mazo meitiņu un sievu, Kaspars ceturtdien kopā ar savu advokāti Solvitu Olsenu ieradās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā.
Direktores kabinetā līdz ar viņiem pie galda bija arī Tiesībsarga biroja pārstāvji, Ādažu bāriņtiesas priekšsēdētājs, Bērnu slimnīcas ārsti, Monikas ģimenes dakterīte un Veselības inspekcijas vadītāja.
Jautājums ir vienkāršs, bet dzīvības cenā - kā un kur tagad Monikai ievadīt trūkstošo asins komponentu albumīnu. Līdz šim to darīja Bērnu slimnīcā katru dienu. Monikas vecāki tam iebilda. Viņu iebildes apstiprinājusi arī Moniku ārstējošā profesore Viļņas Universitātes slimnīcā. Albumīnu vajag tikai tad, kad tiešām vajag, skatoties pēc bērna pašsajūtas un analīžu rādītājiem. Tagad Kaspars albumīnu pērk pats un ievada privātā ārstniecības iestādē. Katra šāda reize izmaksā 160 eiro.
“Ne jau mēs esam vainīgi, ka ir tikai viena klīnika, šī te Bērnu slimnīca, kas var noformulēt visu juridiski pareizi, lai mans bērns dabūtu albumīnu. Tātad sistēmā ir mīnusiņš, kas jālabo,” uzskata Kaspars.
Šo “mīnusiņu” visi sanākušie ceturtdien laboja ilgi un skaļi. Bet rezultāts ir - Nacionālā veselības dienesta pārstāvji apstiprina, ka no piektdienas Monikai zāles būs.
“Centrs apstiprināja, ka albumīns ir un tiks piegādāts,” apliecināja VBTAI vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa, sakot, ka tas vairs nebūs jāpērk par savu naudu.
Tagad ģimenei jāatrod iestāde, kur to izdarīt. Tas iespējams vienīgi slimnīcā, kurā ir bērnu nodaļa un asins pārliešanas kabinets. Latvijā tādas ir vairākas, arī Jelgavas slimnīca un Valmieras slimnīca.
Kopš atgriešanās no Viļņas Monikai klājas labi. Pēc tam, kad no mēneša vecuma viņa katru dienu bijusi slimnīcas palātā, tagad viņa ir priecīga būt mājās. Latvijas mediķi apgalvo, ka meitenīte ir pirmais bērns valstī, kam laboratoriski apstiprināta specifiska ģenētiska nieru saslimšana. Tādēļ vecāki uzstāj uz ārvalstu mediķu piesaisti.
Bet Bērnu slimnīcas ārsti nešaubās, ka sekojot starptautiskām publikācijām un vadlīnijām, Moniku var ārstēt tepat.
Tagad ģimene atradusi ārstējošo ārstu Lietuvā un albumīna ievade notiek tikai tad, ja pēc analīžu rezultātiem tam piekrīt arī ārsts.
Jau vēstīts, ka mazā Monika, kuras ģimenei bija nesaskaņas ar Latvijas Bērnu slimnīcas mediķiem par meitenītes ārstēšanu, pirms nedēļas atgriezās mājās no ārzemju klīnikas. Viņa ne tikai atguvusi smaidu, bet arī tikusi pie sava ārsta.
Turpmāk meitenes veselības stāvokli un analīžu datus uzraudzīs ārvalsts profesors, kurš Moniku ārstēja un kurš piekritis būt par ārstējošo ārstu arī turpmāk.
Lietuvas klīnikā īpašo asins preparātu albumīnu viņai vairs neievadīja katru dienu kā Latvijā, bet tikai nepieciešamības gadījumā. Klīnikas rēķinu samaksās no naudas, kas palikusi no summas, ko cilvēki saziedoja, lai Monika tiktu uz konsultācijām ārvalstīs. Tālāk daļu naudas atgūs no Nacionālā veselības dienesta.
