Šobrīd studijas un profesionālās izglītības apguve notiek attālināti – klātienē atļautas vien individuālās konsultācijas un medicīnas studentiem arī prakse. Par to satraukti ir topošie mediķi, kuriem svarīgas procedūras nākas apgūt tiešsaistē. Lelde ir pirmā kursa studente medicīnas koledžā un apgūst ārsta palīga profesiju.
“Gribas reāli mācīties durt tajās vēnās, kā tajās jādur. Es saprotu, ka 45 grādu leņķī, es zinu, kas tas ir, bet kā tas dzīvē īsti notiek... apmēram, paklausāties “Youtube” klipiņā, kādi ir mitri trokšņi [plaušās]. Es pat nezinu, kādi ir parasti trokšņi, kur nu vēl mitri,” savas bažas pauda Lelde.
Arī Viesturs mācās par ārsta palīgu. Viņš uzskata, ka attālināti par mediķi kļūt nav iespējams. Viņš skaidroja: “Palpācijas – tie ir punkti uz cilvēka ķermeņa, kas tiek meklēti pēc līnijām, pēc novietojuma. Ja tas viss uz papīra izskatās ļoti elementāri un saprotami. Tad cilvēka ķermenis – nu, jūs saprotat, ka ir dažādi cilvēki, ir dažādas patoloģijas.”
Daži pasniedzēji esot saprotoši un šāda veida nodarbības atliek uz laiku, kad tās būs iespējams apgūt klātienē. Latvijas Universitātes (LU) Rīgas 1. medicīnas koledžā skaidro, ka šobrīd tiešām uzsvars tiek likts uz teorētiskām zināšanām un prasmēm, kuras ir iespējams apgūt attālināti. Bet medicīniskās manipulācijas studenti var precīzāk apgūt klātienes konsultācijās, stāstīja arodizglītības programmas vadītāja Sendija Špacs-Daģe.
“Audzēkņi, noskatoties video par manipulācijas veikšanu, nāk paši un konsultējas pie pasniedzējiem. Pasniedzēji caur kameru divu metru attālumā redz, vai manipulācija tiek darīta pareizi vai nepareizi, norāda, kur ir kļūdas un kur vajadzētu piestrādāt,” norādīja Špacs-Daģe.
Pārcelt šādu prasmju apguvi uz laiku, kad mācīties varēs klātienē, pilnībā nav iespējams, skaidroja pasniedzēja. Taču attālināti apgūtās praktiskās iemaņas tiks spodrinātas arī tad, kad studiju process notiks klātienē.
Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas fakultātē medicīnisko manipulāciju apguvē talkā nāk dažādas tehnoloģijas, arī simulatori, skaidroja sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes direktore Dita Role.
Viņa atzīmēja: “Piemēram, masieriem un fitnesa treneriem tāda radoša darbība iznāk. Docētājs nodarbības vada no masiera aprīkota kabineta. Studenti mājās iekārto darba stacijas, atbilstoši tām iespējām, kas mājās ir. Citi uz bērniem trenējas – nu dažādi.”
Savukārt IZM pārstāve Rūta Gintauta-Marihina atzina: “Mēs saprotam, ka kvalitatīvi nevar apgūt. Mēģinājām šajā nedēļā virzīt normu, ka varētu atļaut praktiskās nodarbības apgūt klātienē studenti līdz 6 personām grupās, bet diemžēl valstī epidemioloģiskā situācija ir tāda, kāda tā ir.
Izglītības iestādes vadītājs var veikt izmaiņas mācību procesa organizācijā un praktisko iemaņu apguvi novirzīt uz vēlāku laiku, to iesaka arī IZM.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
