Atklātā vēstulē, kas nosūtīta arī Saeimas Nacionālajai drošības komitejai un Nacionālās drošības padomei, asociācija atgādina, ka šonedēļ tika nopratināti divi žurnālisti - Indra Sprance no žurnāla "Ir", kā arī Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns.
Latvijas Žurnālistu asociācijas, LTV Ziņu dienesta un žurnāla "Ir" atklāta vēstule ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram
Lejuplādēt3.27 MB
Abiem bija jāsniedz liecības kriminālprocesā, ko Ģenerālprokuratūra ierosināja pērn jūlijā, pamatojoties uz Krimināllikuma 94 pantu "Valsts noslēpuma apzināta izpaušana". Spranci un Leitānu iztaujāja par intervijām, kurās toreizējais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs pauda, ka, izmeklējot tā saucamo "Magoņa un Osinovska" lietu, viņam piedāvāts miljonu eiro liels kukulis.
Mediji un asociācija norāda, ka žurnālistiem aizvien nav zināms nodarījums, par kuru šis kriminālprocess ir ierosināts.
"Tāpat nav skaidrs, kāpēc šajā procesā tiek pratināti žurnālisti, kas veikuši savus profesionālos pienākumus — korekti atspoguļojuši informāciju, kuras patiesumu pats avots publiski apstiprinājis. Šie apstākļi rada bažas, ka tiesībsargājošo iestāžu resursi tiek tērēti, lai nepamatoti vērstos pret iespējamas korupcijas izgaismošanu un neatkarīgiem medijiem. Tāpēc aicinām Jūs bez kavēšanās sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem, kas šīs bažas varētu kliedēt," teikts asociācijas vēstulē.
Žurnālistus pārstāvošā organizācija un mediji Kalnmeieram uzdod četrus jautājumus:
- 1. Par kāda valsts noslēpuma izpaušanu ir ierosināts šis kriminālprocess, ja saskaņā ar likumu valsts noslēpums nevar būt ziņas par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību, bet tieši par to sabiedrību informēja Juris Jurašs un žurnālisti?
- 2. Kāpēc Ģenerālprokuratūra deva uzdevumu Drošības policijai nopratināt žurnālistus šajā lietā, ja pats informācijas avots ir atkārtoti apliecinājis publiskotās informācijas atbilstību, bet izpaust citas detaļas par savu darbu žurnālistiem liedz profesionālās ētikas un likuma prasība sabiedrības interešu vārdā aizsargāt savus avotus?
- 3. Vai Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi kriminālprocesu, lai izmeklētu kukuļa piedāvāšanas gadījumu, par kuru sabiedrību informējis Juris Jurašs? Ja nē - kādi tam ir iemesli?
- 4. Kāds ir progress “Magoņa un Osinovska lietas” kriminālizmeklēšanā, kāpēc tā joprojām nav nodota tiesai un kad tas gaidāms?
Asociācija atgādina, ka šis, viņasprāt, nav pirmais gadījums, kad Ģenerālprokuratūras rīcību var uztvert tā apzinātu vēršanos pret žurnālistu profesionālo darbību.
"Piemēram, pagājušajā rudenī Jūs uzdevāt uzraudzības kārtībā izvērtēt izbeigšanas pamatotību un likumību kriminālprocesam, kurš 2015.gadā tika uzsākts pret Latvijas Televīzijas raidījuma ”Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti Sanitu Miķelsoni. Tas notika vairākus mēnešus pēc Valsts policijas lēmuma izbeigt kriminālprocesu par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Turklāt tobrīd Jums jau bija labi zināms, ka krimināllieta bija sākta par žurnālistisku eksperimentu," raksta asociācija.
Pērn vasarā žurnāls “Ir” un LTV ziņu raidījums „Panorāma” atspoguļoja bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša teikto, ka viņam izteikts miljonu eiro kukuļa piedāvājums, lai ietekmētu bijušā “Latvijas dzelzceļa” šefa Uģa Magoņa krimināllietu. Jurašs par to informējis KNAB vadību, tomēr tā neesot rīkojusies. Vēlāk, augustā, Ģenerālprokuratūra ierosināja kriminālprocesu un nodeva to Drošības policijai.
Jau uzreiz pēc nopratināšanas DP neizpratni par notikušo pauda Leitāns, kurš ir arī Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs.
