Pērn martā NEPLP atļāva „Pirmajam Baltijas kanālam” izmantot LTV7 ziņas krievu valodā, ņemot vērā, ka PBK pārtrauca raidīt jebkādas ziņas, kā arī bija sākusies ārkārtējā situācija Covid-19 dēļ.
Izmantojot sabiedrisko mediju saturu līdz jūnijam, PBK auditorija palielinājās trīs reizes.
Novembrī, atsākoties ārkārtējai situācijai, PBK atkal vērsās Padomē ar lūgumu nodot LTV7 ziņu saturu, taču rezultāta nebija.
Kopš janvāra beigām valdība NEPLP piešķīrusi tiesības sabiedrisko mediju saturu nodot komercmedijiem, kas arī tika darīts. Savukārt pagājušajā nedēļā NEPLP pieņēma lēmumu neatļaut PBK izmantot sabiedrisko mediju saturu. Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš NEPLP locekļu vairākuma lēmumu pamato ar to, ka nupat PBK saņēmis divus sodus 16 000 eiro apmērā par pārkāpumiem, kas saistīti ar maldinošas un nepatiesas informācijas izplatīšanu par Covid-19 vīrusu.
“Tika apgalvots ēterā, ka no Covid var izārstēties, ēdot siļķi. Tika apšaubīta vīrusa infekciozitāte. Mūsuprāt, šādi pārkāpumi ir šokējoši, un sabiedriskā medija saturs, kurš ir uzticams, šajā brīdī šim komersantam nav nododams,” norādīja Āboliņš.
Padomes loceklis Jānis Eglītis piekrīt, ka PBK ir daudz pārkāpumu, taču tam neesot sakara ar satura pieejamību, ņemot vērā, ka programmai ir apraides atļauja. Viņš uzskata, ka padome, pieņemot lēmumu, rīkojās tuvredzīgi.
Eglītis skaidroja: “Šeit ir runa tikai par saturu, nevis par pašas programmas tālāko darbību. Es uzskatu, ka sabiedrības interesēs ir maksimāli plaši pieejams saturs, kas ir uzticams, īpaši šajos apstākļos. Jebkas, kas vairo satura pieejamību, šobrīd ir noteikti stādāms augstāk par jebkādiem citiem apsvērumiem, it īpaši, ja tie apsvērumi, manuprāt, nav juridiski pamatoti.”
NEPLP priekšsēdētājs Āboliņš skaidroja, ka viedokļu atšķirība esot normāla: “Vienlaikus mēs gribam uzsvērt, ka vairāk par Eglīša kunga viedokli uzzinām, lasot “Twitter” un medijus. Un Eglīša kungs nav vērsies padomē ar priekšlikumu nodot LTV7 saturu PBK.”
Eglītis priekšsēdētājam nepiekrīt, viņš padomei esot argumentējis savu viedokli.
“Kādas minūtes desmit uzstājos un aicināju tomēr kolēģus pārdomāt un izsvērt dažādus argumentus, bet tas neko nelīdzēja,” atzīmēja Eglītis.
Mediju jautājumu eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Anda Rožukalne uzskata, ka šis ir attieksmes jautājums, kādā veidā tiek nodrošināta informācija mazākumtautību pārstāvjiem Latvijā. Viņasprāt, PBK būtu jāļauj izmantot sabiedrisko mediju saturu.
“Joprojām mēs zinām, ka PBK ir pārkāpumi, bet šajā situācijā mums ir svarīgi, lai cilvēki būtu informēti, un mums ir saturs sabiedriskajā medijā, ko piedāvāt citā kanālā, tad jābūt kompromisiem. Tā galvenā problēma, ka nav citu alternatīvu, nav citu tik labu iespēju sasniegt iedzīvotājus, kas patērē mediju saturu krievu valodā,” sacīja Rožukalne.
Šobrīd PBK mēģina vienoties ar lielāko kabeļoperatoru „Tet” par programmas pārraides atjaunošanu, apstiprināja PBK pārstāvis Sergejs Kūrītis. Tas nozīmētu, ka programmas saturu varētu sasniegt vēl plašāka auditorija.
NEPLP priekšsēdētājs stāstīja, ka, ja apstākļi būtiski mainīsies, tad padome pie PBK jautājuma atgriezīsies vēlreiz.
