Viņa atgādināja, ka nupat Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēma izslēgt no Latvijā retranslējamo programmu saraksta 16 programmas saistībā ar problēmām dokumentu kārtošanā. Vēl iepriekš NEPLP nolēma uz gadu aizliegt retranslēt «Rossija RTR» Latvijas teritorijā, un šis lēmums saistīts ar konstatēto naida runu. Tāpat neskaidrību par TV kanālu pārstāvības tiesībām un bažām par sankciju režīma neievērošanu dēļ telekomunikāciju uzņēmums SIA "Tet" pārtrauca vairāku Krievijas kanālu retranslāciju, aizvietojot tos ar citiem līdzvērtīgiem TV kanāliem.
"(..) Tas varētu radīt arī tādas sabiedriski politiskas sekas, jo nozīmē vairākiem simtiem tūkstošu skatītāju pārrāvumu viņu paradumos.
Daļai no šiem skatītājiem nav ļoti plašs mediju lietojuma spektrs, un televīzija joprojām ir ļoti svarīga, un starp minētajiem ir paši populārākie Latvijā. Tātad no skatītāju viedokļa tas varētu daļā radīt lielu aizkaitinājumu un neērtības. Tu gribi atpūsties, gribi redzēt savu mīļāko šovu, bet tu to vairs nevari redzēt," stāstīja Rožukalne.
Viņa atzīmēja, ka problēmas būs arī reklāmdevējiem, jo viņiem būs jādomā, kā tagad uzrunāt šo auditorijas daļu.
"Tā ir arī iespēja piedāvāt alternatīvas," teica mediju eksperte. Viņa norādīja, ka starp slēgtajiem Krievijas TV kanāliem ir daudz izklaidējoši kanāli, bet ir daudz vēl citu – ap 100 kanāli – dažādos žanros, bet lielākā problēma ir ar kanāliem, kuros ir aktuālā informācija.
Rožukalne pieļauj, ka komerckanāli jau piedāvājuši alternatīvas, kā varētu aizvietot trūkstošos TV kanālus.
"Bet es domāju, ka arī sabiedriskajai televīzijai būtu jāveido specifisks piedāvājums, būtu jāparāda, jāved pie tām ziņām, raidījumiem, kas jau ir programmā.
Un es pat domāju, ka jāpārstrukturē LTV7 vai nu šajā pārejas laikā vai arī parādot to, ka ir ļoti daudz vērtīga satura, kas patlaban ir izkaisīts, daļēji pārklājas ar LTV1, ar atkārtojumiem (..)," teica Rožukalne. Viņasprāt, pašlaik ir arī labs moments atgādināt par "Deutsche Welle", "Euronews" un citu ārzemju kanālu ziņām krievu valodā.
"Tā ka, man liekas, tā ir problēma – tieši attiecībā pret to, ka sabiedrībai ir nepieciešama daudzveidīga informācija un ka ir vairāki risinājumi, kā varētu to pārvarēt," teica mediju eksperte.
