NEPLP vēršanās tiesā pret pašas atlaisto Latvijas Radio valdi sekoja pēc tam, kad pirms diviem gadiem Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka padome nav pārāk jēdzīga sabiedrisko mediju pārvaldniece. Revidenti secināja, ka padome kā sabiedrisko mediju īpašniece un reizē uzraudze ir pieļāvusi, ka sabiedriskais pasūtījums ir stagnējošs, bet medijiem ir risks kļūt tieši atkarīgiem no politiķu labvēlības.
Pēc šī revīzijas ziņojuma plašāk izskanēja nevis mediju uzrauga kvalitātes vērtējums, bet tā paziņojums, ka iepriekšējo Latvijas Radio valdi sūdzēs tiesā par vairāk nekā 33 000 eiro piedziņu. Tagadējā padomes priekšsēdētāja un toreizējā vadītājas vietnieka Ivara Āboliņa teiktais bija skaļš, bet paskops:
"Prasība celta saistībā ar būtiskām grāmatvedības un personāla datu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu. Šobrīd vairāk nekādu informāciju vai prasības pieteikumus sniegt nevaram, un to vērtēs tiesa. Latvijas Radio nepieder atsevišķai Latvijas Radio darbinieku grupai un pat ne visiem Latvijas Radio darbiniekiem. Latvijas Radio pieder Latvijas sabiedrībai."
Uz tiesu padome gan devās ar 24 tūkstošu eiro prasījumu, kas bija par teju 10 tūkstošiem eiro mazāks nekā sākotnēji izziņotie zaudējumi. Bijusī radio valde – Sigita Roķe, Uldis Lavrinovičs un Aldis Pauliņš – gadu vēlāk uzvarēja pirmajā instancē, bet šogad – arī apgabaltiesā. Abas tiesas pilnībā noraidīja mediju uzrauga prasību. Kā pastāstīja NEPLP pēdējā atlaistā radio vadītāja Sigita Roķe, pārmetums bija, piemēram, par to, ka radio vadība nav vienojusies ar darbiniekiem par uzkrāto atvaļinājuma dienu dzēšanu, nemaksājot par to naudu. Otrkārt, padome valdi rāja, ka tā akceptējusi koplīguma punktu par iespēju papildatvaļinājumu izņemt pirms kārtējā atvaļinājuma. Tiesa atzina, ka tāda ir arī koplīguma būtība – labumi virs likumā noteiktā.
"Pats būtiskākais, proti, par šo no iepriekšējās valdes piedzenamo zaudējumu summu 24 515 eiro...
Tiesas izpratnē un arī mūsu izpratnē tie nav zaudējumi.
Šeit NEPLP sajaukusi divus jēdzienus: zaudējumi un saimnieciskās darbības izdevumi. Atvaļinājumu kompensāciju izmaksa nekādā veidā nav traktējama kā zaudējumi. Tie ir normāli saimnieciskās darbības izdevumi, darbaspēka izmaksas, no kurām nevar nemaz izvairīties," stāstīja Roķe.
Turklāt it kā zaudējumu summa veidojusies vēl kādu laiku pirms tiesātās valdes darba sākšanas.
"Divās tiesu instancēs mēs esam atzīti par krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Galvenais secinājums bija tāds, ka mēs ne tikai neesam rīkojušies kaut kādā veidā pretrunā ar kārtīga saimnieka klauzulu, bet arī, ja mēs būtu rīkojušies, kā prasījusi NEPLP, tieši tad mēs būtu rīkojušies pretlikumīgi. Tad gan mums būtu iemesls kaut ko pārmest," norādīja Roķe.
Tiesa no mediju uzrauga arī piedzinusi 8450 eiro, ar ko kompensējami visu trīs tiesas priekšā sēdušos juridiskie izdevumi. Taču NEPLP mierā nelikās. Tā iesniegusi kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā. Turklāt šoreiz padome likusi arī tagadējai Latvijas Radio valdei parakstīt kasācijas sūdzību. Tas rada jautājumu, vai NEPLP radītos ap 10 tūkstošu eiro zaudējumus tiesu izdevumos var nākties segt no radio budžeta.
Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša pastāstīja, ka kasācijas sūdzība ir parakstīta, bet ar piebildi, ka Latvijas Radio neuzņemas nekādas saistības, tostarp arī finansiālas ne. Uz jautājumu par to, kurš segs izmaksas, ja tiesā atkal būs zaudējums, viņa nevarēja atbildēt.
Vēl nezinošāku iespaidu atstāja pašas NEPLP loceklis Patriks Grīva, ko mediju uzraugs sūtīja runāt par tiesāšanos ar bijušo radio valdi.
"Šobrīd Latvijas Radio kā prasītājs ir iesniedzis kasāciju. Padome arī uzskata, ka tiesa nav īsti izpratusi jautājuma būtību, un kopumā ir pārliecināta par uzvaru šajā prāvā, jo ir saprotams, ka sabiedrībai nodarīti zaudējumi vairāk nekā 33 000 apmērā, kas, mūsuprāt, ir ļoti skaidri pierādāms. Tad arī šim procesam ir jāturpinās," sacīja Grīva. Viņš neatbildēja uz jautājumu par to, kurš nosegs tiesas izmaksas, ja atkal būs zaudējums.
NEPLP ir pārliecināta par uzvaru.
Augstākā tiesa gan vēl nemaz nav lēmusi, vai kasācijas sūdzību vispār izskatīs. Turklāt, ja skatīs, Senāts pārbaudīs, vai zemākās instances pareizi piemērojušas tiesību normas, nevis prasību skatīs pēc būtības.
