Viņš norādīja, ka mazākumtautību saturam ir vieta sabiedriskajos medijos, bet tajā pašā laikā atzina, ka no 2021.gada 1.janvāra mazākumtautību saturs LTV7 vairs nebūs redzams.
Pēc Āboliņa stāstītā, LTV7 kļūs par programmu, kas raida latviešu valodā, savukārt mazākumtautību saturs tiks pārnests uz internetu, kurā tiks veidota mazākumtautību platforma uz "lsm.lv" bāzes.
Āboliņš skaidroja, ka televīzijas reitingi "varēja būt augstāki" un, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", viņaprāt, mazākumtautības sasniegt un uzrunāt izdosies šādā multimediju platformā. Tāpat padomes priekšsēdētājs minēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanās paradumu maiņa.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, pērnā gada otrajā pusē NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete Saeimas Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijas sēdē norādīja, ka jaunās multimediju platformas mazākumtautību auditorijai krievu valodā izveidošanai uz "lsm.lv" platformas bāzes ir nepieciešami gandrīz 440 000 eiro.
Toreiz apakškomisijas sēdē tika spriests par sabiedrisko mediju attīstību mazākumtautību uzrunāšanai. Druviete norādīja, ka jaunā platforma nodrošinās daudzveidīgāku saturu arī krievu valodā. Viņa skaidroja, ka jau pašlaik kopējais auditorijas lielums "lsm.lv" krievu valodas sadaļai ir apmēram pusmiljons.
NEPLP pārstāve aģentūrai LETA toreiz skaidroja, ka, ja sabiedriskie mediji atradīs līdzekļus iekšējās rezervēs, tad projekta īstenošana varētu sākties 2020.gada rudenī. Savukārt, ja ne, tad līdzekļi būtu jāparedz 2021.gada valsts budžetā.
Ņemot vērā auditorijas krišanos pašreizējiem televīzijas kanāliem jeb lineārajai televīzijai, paralēli "lsm.lv" jaunās platformas ieviešanai paredzēts atteikties no atsevišķiem raidījumiem krievu valodā LTV7 kanālā, toreiz deputātiem pavēstīja NEPLP pārstāvji. Druviete aģentūrai LETA arī norādīja, ka vēl tiks diskutēts, vai nākotnē, kad tiks veiktas attiecīgās izmaiņas, LTV7 saglabās ziņas krievu valodā.
LTV pārsteidz NEPLP apgalvojumi
Latvijas Televīzija paziņojumā medijiem pauda, ka NEPLP apgalvojumi par mazākumtautību satura pazušanu no ētera LTV ir nepatīkami pārsteiguši.
LTV multimediju platformas nepieciešamība jau vairākus gadus ir bijis viens no LTV un NEPLP sarunu tematiem. Tomēr fakts, ka publiskajā telpā izskanējis šāds projekta izpildes termiņš, kas nav saskaņots ar Latvijas Televīziju, liecina par nepārdomātu komunikāciju no NEPLP puses, paziņojumā medijiem pauž LTV.
LTV uzskata, ka šādi NEPLP priekšsēdētāja izteikumi var būtiski iedragāt sabiedriskās televīzijas konkurētspēju un apdraudēt konkrētā projekta realizāciju.
“Finansiālā nodrošinājuma šim projektam nav, nav arī rīkojuma vai lēmuma no NEPLP par projekta izpildes termiņu, tādēļ šodien izskanējušais paziņojums par 1. janvāri ir tiešām negaidīts. Šāda neprognozējama publiskā retorika kaitē uzņēmuma tēlam un nākotnes attīstības perspektīvām,” uzskata LTV valdes loceklis Ivars Priede.
“Tāpat šī situācija ir absurda no konkurences viedokļa – par šādiem lēmumiem, kas ietekmē visas organizācijas darba stratēģiju, pārvaldītais uzņēmums nevar uzzināt no citiem medijiem. NEPLP ir jāsaprot, ka šādi lēmumi var ietekmēt jebkura sabiedrisko mediju projekta īstenošanu. Tas ir īpaši būtiski, kamēr mēs vēl esam reklāmas tirgū,” pārliecināts ir Priede.
Sarunas par multimediju platformas nepieciešamību sākās 2016. gadā. Latvijas Televīzija veidoja platformas stratēģiju, izvērtēja tās ieviešanai nepieciešamā finansējuma apjomu, kā arī to, kā platformas ieviešana ietekmētu LTV7 kanāla pozicionējumu un saturu ilgtermiņā. Šobrīd LTV turpina darbu pie mazākumtautību auditorijas sasniegšanas dažādās platformās – ne vien lineārajā televīzijā, bet arī sociālajos medijos un LSM.lv krievu satura sadaļā.
Latvijas Televīzijas programmu daļas direktore Rita Ruduša Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norāda, ka jau vairākus gadus mazākumtautību multimediju platformas vajadzība bijis viens no padomes un LTV sarunu tematiem. Tomēr Āboliņa nosauktais termiņš – 1. janvāris, kas ir jau pēc pusgada, nepatīkami pārsteidzis Latvijas Televīziju.
Ruduša skaidroja, ka LTV7 ir spēcīgs saturs krievu valodā: ziņas katru darba dienu un vairāki raidījumi. Viņa uzsver vajadzību, lai šis saturs nepazustu. Pārcelšana uz multimediju platformu ir apspriešanā, bet tam esot vajadzīgs finansējums.
Pēc LTV paziņojuma Āboliņš sarunā ar Latvijas Radio atsaucas uz 31. marta sēdi, kur ar LTV valdes locekli Ivaru Priedi par izmaiņām bija vienojušies. Protokolā lasāms, ka Priede šo pieņem kā uzdevumu un tāda ir šī vienošanās, norādīja Āboliņš.
Ruduša savukārt norādīja, ka kopš 31. marta situācija esot mainījusies un padome to zinot.
Padome zina, kādi bijuši aprēķini, ka šo projektu varētu īstenot bez piesaistīta finansējuma, un zina, ka tas ir praktiski neiespējami, no tā ciestu saturs, norādīja Ruduša.
Padome arī zina, cik aktīvi LTV šobrīd meklē finansējuma piesaistes iespējas, un šī projekta īstenošana tieši saistīta ar mūsu spējām šo finansējumu atrast, stāstīja Ruduša.
Tāpēc, viņasprāt, atsaukties uz 31.marta protokolu nebūtu īsti korekti.
Padomes vadība skaidro, ka par 1. janvāri runāts jau sen un līdz šim LTV neesot informējusi, ka ar to var rasties problēmas. Tomēr konkrēta rīkojuma par 1. janvāri tiešām nav, un, ja process ieilgs, datumu varēšot pārcelt.
Āboliņš atzīst, ka šis plāns ir ambiciozs. “Taču mēs uzskatām, ka šis ir izpildāms mērķis, bet, ja redzēsim, ka nākamā gada budžeta kontekstā tas nav izdarāms, termiņš varētu tikt mainīts,” sacīja Āboltiņš.
“Ja, piemēram, televīzijai neveiksies tik labi ar šo mazākumtautību satura platformas ieviešanu, protams, ka šis mērķis tad rudenī var tikt pārskatīts, es nezinu – uz 1. martu, 1. aprīli. Tāpēc jau tas ir mērķis, tas ir valdes mērķis, uz kuru ir jāiet. Kā jau ar visiem mērķiem – mērķi ir jāstāda ambiciozi. Un, ja kaut kas neizdodas ar šiem mērķiem, mērķus var pārskatīt!” uzsvēra Āboliņš.
Tiesa – vēl nav skaidrs, kur tiks ņemts arī ieceres īstenošanai vajadzīgais finansējums – ap 400 000 eiro. Un arī tas ir iemesls, kāpēc steigties ar konkrētiem paziņojumiem vēl būtu pāragri.
“Es domāju, ka kopumā mums kā sabiedriskajam medijam tas varētu nākt par ļaunu tādā ziņā, ka tas iedragā mūsu konkurētspēju. Mēs domājam par satura stratēģisko attīstību, un šāda varbūt pārsteidzīga publiska komunikācija noteikti nenāk mums par labu,” norādīja Ruduša.
Padomes vadītājs pārmetumus noraida – plāni neesot bijuši nekāds noslēpums un konkurenti par tiem tāpat jau zinājuši.
“Katru gadu tā ir gadu no gada vispārzināma informācija, ka no nākamā gada 1. janvāra ir mērķis šo koncepciju ieviest. Vienkārši nekad tas nav noteikts kā uzstādījums. Šobrīd mēs esam noteikuši šo atskaites punktu,” sacīja Āboliņš.
Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcija paziņojumā medijiem NEPLP paziņojumu nosauca par pārsteidzīgu.
“Šobrīd LTV7 ir vienīgais televīzijas kanāls, kas piedāvā vietējās ziņas krievu valodā. Propagandas un viltus ziņu laikmetā mums ir jābūt ne vien ļoti uzmanīgiem, bet arī ārkārtīgi atbildīgiem, pieņemot jebkādus lēmumus par šī satura pārtraukšanu vai pārveidošanu. Pretējā gadījumā riskējam, ka tā sabiedrības daļa, kas šobrīd patērē LTV7 mazākumtautību saturu, var palikt bez objektīvas informācijas par notiekošo valstī,” norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Tērauda (“Attīstībai/Par!”).
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcija pauž atbalstu iezīmētajai nākotnes vīzijai, kas paredz attīstīt multimediju platformu LSM.lv krievu valodā. Taču vienlaikus uzsver, ka tā šobrīd ir vīzija un plāns, pie kā ir jāstrādā un kas ir adekvāti jāfinansē. Tas nav jau gatavs, reāls alternatīvs piedāvājums.
Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne Radio raidījumā „Pēcpusdiena” pauda, ka līdz ar plānu atteikties no mazākumtautību satura LTV7 saredz riskus kvalitatīva satura pieejamībai noteiktai auditorijas daļai.
