Pēc amata pilnvaru termiņa beigām par sāgu vairāku nedēļu garumā pavasarī kļuva divu Latvijas Televīzijas valdes locekļu meklējumi. Vispirms februārī valdes priekšsēdētāja amatā tika atstāts Ivars Belte. Tad par spīti izsludinātajam konkursam aprīļa sākumā padome nolēma amatā atstāt arī valdes locekli satura jautājumos Sergeju Ņesterovu. Savukārt maija beigās jaunā konkursā tika atrasts arī valdes loceklis finanšu jautājumos – bijušais izdevniecības “Dienas žurnāli” finanšu direktors Ivars Priede.
Vislielākās peripetijas pavasarī bija ap galvenā satura cilvēka izvēli. Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Vita Anstrate Latvijas Televīzijas valdes meklējumiem sekoja ar vairāku sižetu sēriju. Toreiz bažas raisīja sabiedrisko mediju uzrauga noskatīti divi potenciālie valdes kandidāti, kuru vārdi izskanēja radio ziņās. Viens no tiem žurnālists Ivars Āboliņš, bet otrs - Kristaps Valdnieks.
Jau drīz pēc izskanējušajām Latvijas Radio ziņām atklātu nepatiku par potenciālo valdes locekļu vārdu publiskošanu pauda elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle Dace Ķezbere, žurnālistei draudot arī ar tiesu darbiem. “Es neatbildēšu jums, kamēr jūs neizpaudīsiet savu avotu, kas jums nopludināja informācija. Jūs ar šo te visu padomi noliekat zem sitiena,” toreiz sacīja Ķezbere.
Par Latvijas Radio ziņu sižetu mediju padome vērsusies Valsts policijā, jo uzskata, ka televīzijas potenciālās vadības atklāšanā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.
Policija pārbaudē skaidro, vai sākt kriminālprocesu par neizpaužamu ziņu nelikumīgu izpaušanu.
Policijas vēstule NEPLP:
Prasa atklāt informācijas avotu
Latvijas Radio žurnāliste Anstrate atzina, ka uz viņas darba tālruni šonedēļ piezvanīja kriminālpolicijas inspektore, kas izmeklē neizpaužamu ziņu nelikumīgu izpaušanu.
"Godīgi sakot, es tiešām biju pārsteigta, jo tas teksts bija aptuveni tāds: mēs zvanām par to, ka iesniegums ir saņemts pret jums par noziedzīgu nodarījumu, un tas ir saistīts ar pārraidi 29.martā (..)," stāstīja žurnāliste.
Kad sapratusi, par kuru sižetu ir runa, žurnāliste atcerējusies, ka, jau strādājot pie šiem materiāliem, atsevišķi padomes locekļi nepārprotami norādīja, ka var sākties tiesvedība.
"Bija tādi aicinājumi, var teikt, pat pavēles formā atklāt informācijas avotus, kas man ir nopludinājuši šo kandidātu vārdus, jo konkurss ir slēgts," atzina žurnāliste.
Inspektore aicināja Anstrati ierasties policijā, taču vēlāk piekrita savus jautājumus atsūtīt rakstiski. Kad žurnāliste norādīja, ka jautājumi skar preses brīvību un pienākumu sargāt informācijas avotu, tāpēc atbildēt uz tiem varēs pēc konsultācijām ar radio vadību, policijas pārstāve piekrita gaidīt, turklāt no viņas atbildes kļuva skaidrs – lietas iniciatore ir tieši sabiedriskos medijus uzraugošā padome.
"Gaidīšu kādu atbildi, jo paskaidrojums būs nepieciešams šā vai tā, jo NEPLP uzskata, ka ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes un mums tas jāizvērtē," teica Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas inspektore Inese Lasmane.
Latvijas Radio vadība sola atbalstu
Latvijas Radio vadība sola atbalstu savai žurnālistei, taču situāciju plaši nekomentē, jo vispirms grib sagaidīt juristu vērtējumu.
"Varbūt šobrīd būtu pārsteidzīgi izdarīt vispār jebkādus tādus kategoriskus vērtējumus vai secinājumus, jo mums patiešām pietrūkst informācijas par šo procesu un tā virzību. Bet tas, ka šāda vēršanās pie žurnālistes ir bijusi, ir darījusi mūs uzmanīgus. Tāpēc mēs arī centīsimies iegūt papildu informāciju un ļoti skrupulozi izvērtēt šo gadījumu," teica Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.
Arī padomes lomu iesnieguma tapšanā un to, vai tā vērtējama kā spiediens pret sabiedrisko mediju, Pauliņš komentēt atturas.
Savukārt padomē Latvijas Televīzijai iedeva iesnieguma “Par informācijas noplūdi” kopiju, kas apstiprina – policijai norādīts, ka kandidātu vārdi izskanējuši tieši Latvijas Radio ziņu raidījumā “Pusdiena”. Mediju uzraugi lūdza noskaidrot vainīgo personu un saukt to pie atbildības.
Padomē gan apgalvo, ka mērķis nebija vērsties pret žurnālisti, tomēr atsaukt iesniegumu par konkursu, kas jau ir noslēdzies, neplāno.
Žurnālistu asociācija nosoda NEPLP rīcību
"Kāda vajadzība mums runāt par konkrētu cilvēku. Runa ir par to, ka no šejienes vai no kādas citas vietas ir nopludināta informācija par amata kandidātiem, kas bija aizliegts. (..) Nu, bet ja tagad būs vēl kādas valdes vēlēšanas un atkal tiks nopludināta informācija – jums liekas, ka tas ir pareizi?" vaicāja NEPLP priekšsēdētājas vietniece Dace Ķezbere.
Arī sabiedrisko mediju uzrauga vadītāja Aija Dulevska noraida apgalvojumu, ka padome tādējādi vēršas pret Latvijas Radio žurnālisti un cenšas ietekmēt saturu: “Vēršanās policijā ir par faktu, tas nav par konkrētu cilvēku,” saka Dulevska.
Tajā pašā laikā viņai ir viedoklis par radio ziņām: “Radio ļoti dīvaini sižeti, varētu teikt, ka pēc manas žurālistikas prakses spriežot, ar ļoti gaisā grābtiem argumentiem, kāpēc viens vai otrs cilvēks nederētu vai derētu valdes locekļa amatam. Tādā veidā uz mums izdarīja praktisku spiedienu."
Tikmēr Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Inga Spriņģe padomes rīcību asi nosoda:
“Šajā gadījumā pašam NEPLP jāuztraucas, ka viņi nenosargāja savu informāciju, kas bija viņu rīcībā, nevis jāvaino žurnāliste par to, ka viņa ieguvusi šo informāciju.
Un nākamais – NEPLP būtu jālepojas, ka viņu uzraugāmie tik labi strādā – spēj iegūt informāciju, informēt sabiedrību un izvērtēt un analizēt, kas varētu būt LTV amatā.”
Spriņģe arī novērojusi bīstamu tendenci padomes darbā: “Sajūta, ka NEPLP nevis uzrauga, bet kļūst par represīvu iestādi pret sabiedrisko mediju žurnālistiem.”
Valsts policija pagaidām veic vien resorisko pārbaudi un tikai pēc tam izlems, vai uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to pagaidām nav pratināts arī neviens padomes pārstāvis vai nominācijas komisijas loceklis.
Jau iepriekš sabiedriskā medija uzraudzības padomes locekļi tikuši saistīti ar politiskajām partijām, īpaši Nacionālo apvienību un Zaļo un Zemnieku savienību, par kuras politiķiem komplimentāras maksas intervijas gatavojusi Dace Ķezbere. Viņa arī paudusi gribu, ka sabiedriskajos medijos ziņas vajadzētu “sākt ar kaut ko gaišu”.
