Lai gan par vidēja termiņa attīstības stratēģijas neesamību, nepietiekamu naudas ieguldīšanu infrastruktūrā un problēmām atlīdzības sistēmā VK rāja arī abus sabiedriskos medijus, revīzijā secinātais daudz būtiskāk skar NEPLP. Tā ir gan sabiedrisko mediju īpašniece, gan Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas (LTV) darba uzraudze. Stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība un risks medijiem kļūt tieši atkarīgiem no politiķu labvēlības – to konstatēja revidenti.
Tomēr tik kritiski savu darbu nevērtē NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere, kas tur strādājusi arī laikā, ko revidēja kontrole. "(..) Ja sabiedrība uzticas Latvijas Radio 82% 2017.gadā, Latvijas Televīzijai – 72%, tad es gribētu teikt, ka sabiedriskais pasūtījums tiek realizēts pietiekami mērķtiecīgi un efektīvi. Cita lieta – vai to var darīt labāk? Uzreiz varu teikt, protams, var darīt labāk."
Komentējot VK pārmetumus, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, NEPLP loceklis Ivars Āboliņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica, ka turpmāk padome sabiedriskos medijus kontrolēs daudz stingrāk.
Tāpat sabiedriskais pasūtījums nākotnē vairāk jābalsta uz pētījumiem. "To mēs pilnīgi noteikti darīsim, un par to nav nekādu šaubu," paziņoja Āboliņš. Turpmāk vairāk izzināšot sabiedrības apmierinātību ar sabiedrisko mediju devumu, kā arī pētīšot vajadzības.
Padomes locekļi akcentēja, ka jaunajā sastāvā darbam izvēlējušies citu pieeju, kuras rezultāts būšot pamanāms tuvākajā nākotnē. Gan Ķezbere, gan padomes locekle Gunta Līdaka īpaši uzsvēra arī politisko neatkarību, par ko gan nav runāts VK revīzijā.
"Mēs visi šeit esam pietiekami profesionāli un pietiekami atbildīgi cilvēki, un šajā ziņā es gribētu teikt, ka man nav nekādu šaubu par to, ka politiskie ielikteņi diez vai mēs šeit kāds esam. Mēs visi esam profesionāli cilvēki un saprotam, ko mēs darām un kā mēs darām," paziņoja NEPLP vadītāja.
Tāpat padome pat pēla politiķus, ka tie neatbalsta papildu piešķīrumus kritiskās sabiedrisko mediju infrastruktūras glābšanai.
Latvijas Radio darba uzraugs Āboliņš atzina, ka nevar pilnībā piekrist tam, ka sabiedriskie mediji pārāk paļaujas uz valsts naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, jo bieži vien šī nauda bijusi ļoti nepieciešama, piemēram, Latvijas Radio no ierindas izgājusi aparātu centrāle, kuras nomaiņa bijusi vitāli nepieciešama.
"Bet vienlaikus jāatzīst, ka iepriekšējā valde varēja atrast līdzekļus šīs aparātu centrāles nomaiņai, nevis vairāk nekā 500 000 eiro iztērēt grūti saprotamās piemaksās," teica Āboliņš.
Viņš paziņoja, ka NEPLP sūdzēs tiesā iepriekšējo Latvijas Radio valdi par vairāk nekā 33 000 eiro piedziņu. "Prasība celta saistībā ar būtiskām grāmatvedības un personāla datu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu, kas noveda pie faktiskiem zaudējumiem. Šobrīd vairāk nekādu informāciju diemžēl mēs nevaram sniegt. Pārējo vērtēs tiesa."
Āboliņš vēl piebilda – 2016.gada Latvijas Radio pārskatā netika iekļautas ievērojamas summas saistībā ar uzkrātajiem un neizmantotajiem darbinieku atvaļinājumiem.
Iepriekšējo Latvijas Radio valdi vadīja Aldis Pauliņš, valdē darbojās arī Sigita Roķe un Uldis Lavrinovičs. Roķe telefonsarunā LTV atzina, ka pārmetumi ir neizprotami.
"Es neredzu kaut kādu iemeslu nodarītiem zaudējumiem. Vēl jo vairāk, ka auditori Latvijas Radio ir pastāvīgi kontrolējuši, un būtībā visas finanses auditoriem vienmēr ir bijušas uzrādītas, un auditori faktiski vienmēr ir atzinuši, ka viss ir darīts pareizi un atbilstoši.
Būtībā tā Latvijas Radio finanšu darbība vienmēr ir bijusi atvērta un visiem pārbaudītājiem pieejama," sacīja Latvijas Radio bijusī valdes locekle.
Kopumā padomei trešdien nācās atzīt, ka skaidrības par sabiedrisko mediju nākotni tai nav. Mediju uzraugs runāja par jaunu sabiedrisko mediju darba modeli, tos apvienojot, un sabiedrisko mediju likumu. Taču likumdevējs pie šīm lietām tā arī nav pieķēries. Tāpat sabiedriskajiem medijiem netiek solīts budžeta pieaugums.
KONTEKSTS:
Nepietiekams finanšu ieguldījums ilgtermiņa vajadzībās, paļaušanās uz politiķu labvēlību naudas piešķiršanā, stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība un skaidra nozares attīstības redzējuma vidējam termiņam neesamība. Šādus secinājumus Valsts kontrole (VK) izdarījusi pēc lietderības revīzijas NEPLP, LTV un Latvijas Radio par 2016., 2017. gadu. Gan LTV, gan Latvijas Radio norāda, ka investīcijas ilgtermiņā pie esošās finanšu situācijas nav iespējamas.
VK revīzijā konstatējusi, ka NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu LTV un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī pārdomātu, ilgtspējīgu šo kapitālsabiedrību attīstību, jo ne Latvijas Radio, ne LTV vadība nav plānojusi un ieguldījusi finanšu resursus ilgtermiņa attīstībā, ik gadu paļaujoties uz papildu līdzekļu pieprasīšanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tāpat revīzijā konstatēts, ka LTV un Latvijas Radio atlīdzību sistēmas nenodrošina vienlīdzīgu, taisnīgu un pamatotu darba samaksu. Latvijas Radio darbiniekiem par virsstundām un par darbu svētku dienās, pēc revidentu aplēsēm, nav aprēķinātas un izmaksātas piemaksas 2016. gadā gandrīz 20 000 eiro apmērā, bet 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos – gandrīz 18 000 eiro apmērā.
