“Prasība celta saistībā ar būtiskām grāmatvedības un personāla datu nesakritībām un pilnīgu tiesisko seku neizvērtēšanu. Latvijas Radio nepieder atsevišķai Latvijas Radio darbinieku grupai un pat ne visiem Latvijas Radio darbiniekiem.”
Tik asi un reizē skopi tagadējais NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pirms dažiem gadiem komentēja Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par Latvijas Radio saimniecību. Lai gan Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka pati padome nav pārāk jēdzīga sabiedrisko mediju pārvaldniece un medijiem ir risks kļūt tieši atkarīgiem no politiķu labvēlības, mediju uzraugs šai revīzijai izvēlējās citus akcentus. Proti, paziņoja, ka iepriekšējā Latvijas Radio valde – Sigita Roķe, Aldis Pauliņš un Uldis Lavrinovičs – ir pieļāvusi 33 tūkstošu eiro izsaimniekošanu, nepamatoti izmaksājot uzkrāto atvaļinājuma naudu aizgājušajiem darbiniekiem. Divas tiesu instances sprieda, ka valdes rīcība bijusi likumīga, bet pērnajā rudenī padome vērsās arī Augstākajā tiesā.
Āboliņa vietniekam Patrikam Grīvam pirms gada nebija šaubu par uzvaru pēdējā instancē:
“Padome arī uzskata, ka tiesa nav īsti izpratusi jautājuma būtību. Padome kopumā ir pārliecināta par uzvaru šajā prāvā, jo ir saprotams, ka sabiedrībai nodarīti zaudējumi vairāk nekā 33 000 eiro apmērā, kas, mūsuprāt, ir ļoti skaidri pierādāms, tad tā arī šim procesam ir jāturpinās. NEPLP ir absolūti pārliecināta par uzvaru šajā tiesā un šāda jautājuma būtību.”
Tomēr Augstākā tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to mediju uzraugs ir zaudējis prasībā pret bijušo Latvijas Radio valdi. Padomei arī jātērē gandrīz 8500 eiro nodokļu maksātāju naudas, lai segtu uzvarētāju tiesas izdevumus.
Šī lieta bija bez jebkāda pamata jau no paša sākuma. Tā vērtē padomes pēdējā atlaistā Radio vadītāja Sigita Roķe.
“Tiesa arī skaidri norāda, ja mēs būtu darījuši, kā no mums gaidīja padome, tieši tad mēs būtu rīkojušies nelikumīgi. Un rezultātā ir zaudēti trīs gadi un nauda. Un te es nerunāju tikai par savu personisko.
Kas, piemēram, nodokļu maksātājiem kompensēs visus tiesāšanās izdevumus, juristu apmaksu un beigu galā padomes darbinieku un locekļu darbalaiku, kuri trīs gadus ar šo ir nodarbojušies?
Nu jā, un, protams, ir jau viegli izklaidēties, ja pašam no savas kabatas tas viss nav jāatmaksā,” komentēja Roķe.
Pēc divām zaudētām instancēm mediju uzraugs kasācijas sūdzību lika parakstīt arī tagadējai Latvijas Radio valdei, liekot pieļaut, ka nākotnes zaudējumus var nākties segt no Radio budžeta. Valdes locekle finanšu jautājumos Mārīte Tukiša tagad tādas bažas noraida.
“Fakts, ka Radio valde parakstīja kasācijas sūdzību, nemaina tiesvedības uzturēšanas būtību. Visi izdevumi jāsedz Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei,” norādīja Tukiša.
Ar Latvijas Radio padomes locekļi runāt atteicās. Tā vietā uz jautājumiem atsūtīja lakoniskas rakstiskas atbildes:
Kā NEPLP vērtē tiesvedības iznākumu?
Padome respektē un ciena tiesas spriedumu.
Vai padome var atzīt, ka visa šī tiesvedība bijusi izrēķināšanās ar iepriekšējo Radio valdi?
Šai lietai nav nekādas, ne vismazākās saistības ar savulaik padomes izteikto neuzticību Latvijas Radio valdes locekļiem. Tiesvedība nebija nekāda izrēķināšanās, šāds jautājumā ietverts apgalvojums ir absolūti nepamatots. Padome pildīja savas likumā noteiktās funkcijas un, saskaroties ar iespējamu pārkāpumu, attiecīgi rīkojās.
Kas segs tiesas piedzītos izdevumus? Vai par tiem nav atbildīgi tiesāšanās iniciatori jeb katrs NEPLP loceklis personīgi?
Tiks pildīts tiesas spriedums.
Tādējādi noprotams, ka neveiksmīgā tiesāšanās būs nodokļu maksātāju tēriņi.
