E-veselības lietotāju padome ceturtdien, 4. aprīlī, sanāca uz pirmo sanāksmi, un tajā daudz tika runāts arī par asinīm. Ģimenes ārsti cer, ka nākamajā e-veselības kārtā beidzot visā sistēmā būs redzami pacienta analīžu rezultāti, ko laboratorijas elektroniski sūta gan pašam pacientam, gan viņa ārstam.
“Analīžu rezultātus digitālā formātā iesūta e-pastos, ģimenes ārstiem lokālajās programmās. Paliek trešais solis – iesūtīt e-veselībā, kur viņas būtu pieejamas jebkuram ārstam un nenotiktu analīžu dublēšana,” aicināja ģimenes ārsts Andris Baumanis.
Tāpat ārsti gaida, kad beidzot sāks darboties vakcinācijas sadaļa, lai ziņas par potēm būtu elektroniskas, ne vien pošu pasē, kas aizmirsta mājās.
Un visvairāk ārsti cer sagaidīt brīdi, kad e-veselības platforma spēs lasīt, analizēt un uzglabāt ziņas no tām sistēmām, ar kurām ārsti strādā savās praksēs. Šīs ir tikai trīs no kopumā 50 kļūdām un nepilnībām, ko e-veselībā redz tās lietotāji.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietnieks Edgars Labsvīrs atzina, ka “ir lietas, ko var labot pirms tam, piemēram, nostandartizēt medikamentu nosaukumus, lai ārstam būtu vieglāk izrakstīt aktīvo vielu”.
Par šādiem labojumiem maksās NVD vai nu no saviem līdzekļiem, vai arī no Eiropas Savienības fondu programmām.
E-veselības trešo kārtu veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) apturēja. Tai startu dos tad, kad būs skaidrs redzējums – ko tieši par pieciem miljoniem eiro pretī grib lietotājs.
“Trešā kārta vēl pat nav izsludināta. Tad, kad būs gūta pārliecība, ka, pasūtot šos darbus, vēl pirms konkursa izsludināšanas nav pretī zināms konkursa uzvarētājs, tikko mēs šādas bažas novērsīsim, un būs skaidrs, ka konkurence ir patiesa, tā sludināsim,” solīja ministre.
Sūdzību skaits par e-recepti esot samazinājies. Savukārt, kopš slimības lapas ir elektroniskas, tās izrakstot mazāk. Ministre pieļauj, ka, kopš to iespējams kontrolēt, samazinājies bez pamata izsniegto slimības lapu skaits.
KONTEKSTS:
No 2018. gada 1. janvāra uzsāktā obligātā valsts e-veselības sistēmas lietošana paredz, ka darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite ir tikai elektroniska. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši ilgstoši tehniski traucējumi, un pirmajās dienās ne visi ģimenes ārsti vispār izmantoja šo sistēmu. Arī pēc tam novērotas sistēmas darbības problēmas, un turpinājās sistēmas labošana.
Veselības ministrijas pārstāvji, lai arī atzīst – sistēmas ieviešanas gaitā bijušas problēmas, tomēr uzskata, ka sistēma būtu jāturpina attīstīt. Tomēr par e-veselības attīstīšanas nepieciešamību šaubās veselības aprūpes darbinieku pārstāvji.
E-veselības sistēmas izveidē kopumā tika ieguldīti 15 miljoni eiro, un finansējums vajadzīgs arī ikgadējai uzturēšanai.
