Saeima ceturtdien, 8.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem – tas nozīmē, ka no 2020.gada mediķiem par virsstundām maksās atbilstoši standartam, nevis kā par normālu darba laiku, kā tas ir kopš 2009.gada krīzes. “Vienotības” Saeimas deputāts Romualds Ražuks skaidroja, ka ātrāk sākt mediķiem pienācīgi maksāt par virsstundām liedz naudas trūkums.
Par grozījumiem Ārstniecības likumā balsoja 94 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās.
Patlaban ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot par tām visām vienādu darba samaksu. Citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.
Saeimas pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā.
Lēnām celsies arī samaksa – jau šogad par pagarinātā normālā darba laika stundu maksās par 10% vairāk, nākamgad par 20%, savukārt 2019. gadā – par 35%, līdz normālais pagarinātais darba laiks no likuma tiks svītrots 2020. gadā.
Saeimā debates izraisīja “Saskaņas” deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas paredzēja atalgojuma pieauguma koeficientus nākamajam gadam ierakstīt likumā. Zariņš norādīja - ja to neizdarīs, nav pamata ticēt valdībai, ka mediķu atalgojums par virsstundām nākamajos gados tiešām pieaugs.
Ražuks gan atbildēja, ka Zariņa priekšlikums likumā iekļaut grafiku ar atalgojuma palielinājumu par normālo pagarināto darba laiku ir pretrunā ar citiem likumiem – fiskālās disciplīnas likumu un vidējā budžeta termiņa likumu, jo “mēs varam tērēt tikai to, kas ierakstīts likumu”.
Zariņa priekšlikumu Saeima noraidīja ar trīs balsu pārsvaru.
“Svarīgi, ka patlaban esam nosprauduši mērķi atteikties no līdzšinējās papilddarba apmaksas sistēmas, kas izsaukusi asu mediķu reakciju, un šī apņemšanās tiks ierakstīta likumā. Finanšu situācija neļauj rīkoties tik strauji, kā gribētos, taču šobrīd medicīnā strādājošajiem piedāvājam reālistisku un saprātīgu kompromisu,” piedāvātās likuma izmaiņas iepriekš raksturoja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča ( Zaļo un Zemnieku savienība).
Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka pārejas periodā ik gadu pagarinātā normālā darba laika apmaksai būs nepieciešami četri miljoni eiro. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Romualds Ražuks norādīja, ka šogad mediķu virsstundu apmaksai ir atrasti 2 miljoni eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.
Jau ziņots, ka tā sauktā pagarinātā normālā darba laika ieviešana bija krīzes laikā pieņemts risinājums. Tas paredz to, ka mediķiem var noteikt darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.
Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.
Mediķu arodbiedrība par atgriešanos pie normāla darba laika no 1.jūlija līdz 31.jūlijam nolēma maija vidū.
Mediķu vidū gan ir atšķirīgas nostājas, jo, piemēram, daļa Bērnu slimnīcas māsu neatbalsta protestus, norādot, ka to dēļ viņām būs mazāki ienākumi, ko viņas nevar atļauties.
