Viņa gan norādīja, ka tas nav pārsteigums un jau aizvadītā gada nogalē, kad Saeima pieņēma lēmumu paaugstināt mediķu algas, bijis skaidrs – tas, visticamāk, neizdosies.
“Situācija ir izveidojusies bez pārsteigumiem”, proti, nākamgad kopumā visām ministrijām papildu vajadzībām var atvēlēt aptuveni 100 miljonus eiro, uz ko iepriekš norādījis arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), atgādināja Viņķele.
“Kas nozīmē, ka Veselības ministrijas pieprasījums par 120 miljoniem eiro ar augstu varbūtību netiks apmierināts.
Šobrīd es vēl nevaru nosaukt to papildu naudas apjomu, ko varēs novirzīt veselības nozarei nākamajā gadā. Labā ziņa – tas algas pieaugums, kas bija šogad, ir iestrādāts nākamā gada budžeta bāzē, bet, cik precīzi papildu naudas veselības aprūpes budžetam mēs varēsim atvēlēt, lielākai skaidrībai ir jābūt nākamnedēļ,” sacīja ministre.
Kā skaidro veselības ministre, iespējams, algas nākamgad varētu pieaugt vien daļai medicīnas darbinieku, piemēram, vērtējot, kuras nozares mediķi saņem vismazāk, kā arī, tajās nozarēs, kur vērojams vislielākais cilvēkresursu iztrūkums.
“Ir jāgatavojas scenārijam “B”, kurā atalgojuma pieaugums tiks sadalīts mērķēti. Tāda diemžēl ir situācija. Palielinājums principā atalgojumam veselības aprūpē būs, bet ar lielu varbūtību, ka tas nebūs tik dāsns, kā Saeima pēc vēlēšanu skurbulī to bija apsolījusi,” sacīja Viņķele.
Konkrētajā situācijā Viņķele vaino Saeimu, norādot, ka, pieņemot grozījumus likumā, kas paredz kāpināt mediķu algas, jau tolaik bijis skaidrs, ka naudas tam nepietiks.
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece Latvijas Radio skaidroja, ka gadījumā, ja algu palielinājums negūs atbalstu, tas norādīšot uz to, ka valdība nedomā par nākotni.
“Mums ir jāsaprot - ja nepalielinās algas Latvijas mediķiem nākamajā gadā, mēs pazaudēsim vēl jaunos ārstus. Es domāju, man nav vēlreiz jākomentē, kāds ir Latvijas ārstu vidējais vecums, cik ārsti visos vecumos brauc projām. Jautājums ir – ko mēs darīsim tālāk? Ir, protams, krīzes jautājums, bet ir jāsaprot, kas ir stratēģiski svarīgi. Vai veselības aprūpe ir nozare, kurai palīdz saglabāt darbaspēku un ir svarīga tautsaimniecības nozare, vai tā vēl joprojām paliek pabērna lomā? Tā ir būtiska izšķiršanās. Mēs gaidām uz tādu tiešām stratēģisku lēmumu valdības līmenī,” sacīja Aizsilniece.
Ja līdzekļus mediķu algām neatradīs, “tādā gadījumā šī valdība nedomā par nākotni.
Jo kas tad ārstēs bērnus? Kas aprūpēs vecus ļaudis? Kas ārstēs akūtos un hroniskos slimniekus? Mums tiešām ir katastrofāls stāvoklis!” uzsvēra Aizsilniece.
KONTEKSTS:
2018.gada decembrī valdība nolēma, ka ārstniecības personu vidējā darba samaksa no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 20% salīdzinājumā ar 2018. gadu. Nepieciešamos 87,5 miljonus eiro Finanšu ministrija (FM) radusi dažādos avotos. Par mediķu algu paaugstināšanu lēma vēl Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets. Veselības ministrija (VM) iepriekš norādīja, ka pieņemtie lēmumi ļaus no 2019. gada ārstiem stacionārajā sektorā algas palielināt līdz vidēji 1856 eiro mēnesī, ieskaitot piemaksas, savukārt māsām un ārstu palīgiem – līdz 1114 eiro.
Tikmēr 
Saeima decembrī noteica valdībai uzdevumu mediķu algas palielināt par 20% ne tikai šogad, bet arī 2020. un 2021. gadā.
