ĪSUMĀ:
- Pretēji Saeimas pērn lemtajam 2020.gada budžetā mediķu algām paredzēts mazāk naudas.
- LVSADA kritizē, ka tas nozīmēs - veselības finansējums saruks līdz 3,3% no IKP.
- Tāpēc mediķi gatavojas rīkot plašu protesta akciju ar streiku, iziešanu ielā un vēršanos Satversmes tiesā.
- Lēmumu par protestu rīkošanu arodbiedrība plāno pieņemt 19.novembrī - dažas dienas pēc budžeta pieņemšanas Saeimā.
- Viņķele neredz iespēju nākamā gada budžetā atrast trūkstošo naudu, bet saprot vēlmi rīkot protesta.
- Ministrija aicina slimnīca novirzīt piešķirto papildu finansējumu zemāk atalgotajiem ārstiem un medmāsām.
Keris skaidroja, ka notiek gatavošanās vēl nepieredzēta apjoma protesta akcijām.
"Valdība paslepeni sagatavojusies nākamajos gados nevis palielināt, bet samazināt veselības aprūpes finansējumu līdz 3,3% no IKP. No vienas puses, mēs, protams, esam gatavi sarunām, un šajā piektdienā ir paredzēta tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju [Ināru] Mūrnieces kundzi (Nacionālā apvienība). Mēs sagaidām, ka Mūrnieces kundze aizstāvēs to, ka nākamā gada budžeta projektā tiek ievēroti pienākumi, ko nosaka Veselības aprūpes finansēšanas likums. Vienlaikus, tā kā mums ir rūgta pieredze, mēs esam spiesti gatavoties arī protesta akcijām.
Jāsaka, ka protesta akcijas šoreiz būs tādas, kādas vēl iepriekš sabiedrība nav pieredzējusi. Mēs plānojam kombinēt brīdinājuma streiku ar iziešanu ielās, ar pieteikuma sniegšanu Satversmes tiesai par konstitucionālo tiesību aizskārumu.
Piesaistīsim arī pilsonisko sadarbību, piesaistīsim mūsu sadarbības organizācijas. Mēs, protams, ceram, ka no tā visa varēs izvairīties, bet tas ir atkarīgs no Saeimas šobrīd," stāstīja Keris.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības zālē otrdienas rīts sākās ļoti emocionāli. Spriežot par iespējamām protesta akcijām, dusmas mijās ar aizturētām asarām.
"Man vakar bija dežūra, mēs ar dakteri strādājām plecu pie pleca vienā ļoti smagā izsaukumā, avārijā. Vai tiešām nevienam neienāk prātā tas, ka var pienākt brīdis, kad nebūs, kas atbrauc? Un laiks gāja uz sekundēm, vai mēs to cilvēku izglābsim vai nē. Mēs viņu izglābām, mēs viņu aizvedām. Tur ir tas jautājums. Cilvēki mīļie, domājiet, ilgi tas nebūs," sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs Andis Feldmanis.
"Mēs esam pieraduši strādāt 2 - 4 darbavietās, un kaut kā mēs to naudiņu sakrājam, bet runa jau nav par mums. Iznāk tā, ka vairāk nekā 50% medicīnas darbinieku ir no 50 gadiem un vecāki, un pēc 10 un 20 gadiem jūs varēsiet iepirkt vienalga kādas aparatūras, pacientus nebūs kas ārstē," norādīja Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme.
Saeima par nozares darbinieku atalgojumu gala vārdu gatavojas teikt 14. novembrī. Atkarībā no tā nākamajā arodbiedrības sēdē, 19. novembrī, tiks lemts par protestu rīkošanu.
Protestiem kopā ar Jauno ārstu asociāciju gatavojas Latvijas Ārstu biedrība, kuras prezidente Ilze Aizsilniece Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja, ka līdz ar naudas piešķiršanu vajadzētu izvērtēt arī sistēmas efektivitāti. “Vajag saprast, kur mēs atrodamies, kā mēs naudu tērējam un kā mēs to varam tērēt saprātīgāk. Varbūt vienu gadu atbalstot veselības nozari un nākošo gadu atbalstot citu nozari, bet ir jābūt skaidrai virzībai un jēgai,” sacīja Aizsilniece.
Tikmēr Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!) pašlaik neredz iespēju nākamā gada budžetā atrast vēl papildu 78 miljonus likumā noteiktajam algu kāpumam, tāpēc saprot mediķu vēlmi rīkot protesta akcijas. “Kā šorīt taisnīgi atzina jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis, visvairāk sāp, ka šis solījums ir dots apzinoties, ka šis solījums nav izpildāms par mediķu algām. Un ka pat nav tik svarīgi, cik būtu šis pieaugums, bet sāp tas, ka ir solīts neizpildāmais. Un te es varu piekrist un atbalstu šādu rīcību,” sacīja ministre.
Ministrija arī aicina slimnīcu valdes nākamgad paredzēto papildu finansējumu novirzīt zemāk atalgotajiem ārstiem un medmāsām.
Viņa atzina, ka nozarēm vajadzētu sākt vairāk sadarboties.
VM turpinās sarunas ar veselības nozares stratēģisko padomi un apspriedīs, kā efektīvāk izmantot jau piešķirto finansējumu nākamajam gadam. “Ticu, ka, sistēmu sakārtojot, varam atrast vēl finansējumu, lai uzlabotu medicīnas personāla un ārstu atalgojuma līmeni,” Latvijas Radio sacīja ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (“Attīstībai/Par!”).
Skaidrojot Saeimas balsojumu pērn decembrī, nosakot likumā mediķu algu pieaugumu par lielāku apjomu, nekā iecerēts tagad, Dūrītis sacīja, ka toreiz viņam neesot bijis informācijas, ka “tas ir absolūti neizpildāms priekšlikums”. “Domāju, ka deputāti sanākot uz jaunu sasaukumu, cerēja, ka budžeta apjoms pieaugs, nodokļu iekasejamība paaugstināsies,” sacīja deputāts.
KONTEKSTS:
Pērn Saeimas deputāti, tostarp vairāki esošās valdības ministri, likumā noteica, ka arī 2020. gadā algām jāaug par 20%. Taču vienojoties par to, ko var un ko nevar izdarīt ar 2020. gada valsts budžetu, valdība saprata, ka to nav iespējams izdarīt.
Valdības nolemtais nozīmē, ka medicīnas darbinieku algu pieaugums varētu būt uz pusi mazāks. Ja pildītu šo likumu, tad nākamgad tikai šiem mērķiem papildus vajadzētu 191 miljonu eiro. Bet visai nozarei papildus atvēlēti vien 50 miljoni.
Lielākā daļa no šīs valdības ministriem pērn, kad Saeimā tika pieņemts lēmums par mediķu algu celšanu, paši bija Saeimas deputāti. Taču šobrīd politiķi izvairās no paškritikas, runājot par tā laika lēmumu, kuru nav iespējams izpildīt.
