2010.gada 4.martā pie Brasas no maģistrālā ūdensvada caurules izplūda 14 tūkstoši kubikmetru ūdens. Ielas vietā bija teju upe – applūda vairāki uzņēmumi un veikali, arī kāds vieglais auto. Seguši īpašnieka zaudējumus, apdrošinātāji vērsās ar prasību “Rīgas ūdenī”, taču tas atbildību noliedza.
Vinnējot visas tiesu instances, tikai ar Augstākās tiesas spriedumu apdrošinātājs naudu atguva. “Augstākā tiesa visās lietās lēmusi mums par labu. Un visos spriedumos paskaidrojusi, ka ūdensvada plīsums netiek uzskatīts par force majeure jeb nepārvaramiem apstākļiem. Tāpat spriedumā Augstākā tiesa īpaši norāda: ja uzņēmums grib gūt peļņu - un 2014.gadā peļņa "Rīgas ūdenim" bija trīs miljoni eiro, kas redzams no gada pārskata, - tad viņiem ir jāuzņemas atbildība arī par saviem ūdensvadiem,” saka “If Apdrošināšana” galvenā juriste Maija Opmane-Vēbere.
Toreiz avārijā applūda arī digitālās drukas uzņēmuma telpas. Arī viņi visās instancēs “Rīgas ūdeni” ir vinnējuši, bet tiesas piespriestos 180 tūkstošu eiro zaudējumus “Rīgas ūdens” tā arī nav samaksājis. Pārsūdzējis spriedumu Augstākajā tiesā. “Mēs jau no 2011.gada cīnāmies. Mums tas ir ļoti apgrūtinoši. Mums tika appludinātas visas iekārtas, nerunājot par materiāliem,” norāda digitālā drukas uzņēmuma “24 print” vadītāja Linda Škutāne.
“Rīgas ūdens” pārstāvis Artūrs Mucenieks gan skaidro, ka dažkārt kompensāciju pieteikumi ir nepamatoti, tāpēc notiek tiesāšanās. Tā bijis arī Brasas gadījumā. “Šīs te prasības bija pārmērīgas, citi prasīja arī par dakšiņām, traukiem, nazīšiem. Kur varējām, tur vienojāmies, kur nē, gājām tiesisko ceļu. Jo mēs nemaksāsim neesošus zaudējumus no citu klientu naudas, ko viņi maksā par ūdeni,” skaidro Mucenieks.
Tikmēr digitālās drukas uzņēmumam, lai neapstātos un nezaudētu klientus, pēc lielajiem plūdiem nācās ņemt bankā papildu aizņēmumu. Tieši pateicoties tam, šodien uzņēmumā valda rosība un tiek saiņotas Ziemassvētku dāvanas, nevis ir pieteikta maksātnespēja un bankrots. Bet tiesvedība ar “Rīgas ūdeni” varētu ilgt līdz nākamajiem Ziemassvētkiem.
