Siliņpaps, kā viņu visi sauc, vistas kūpina jau vismaz 30 gadu. Un tikai ar malku. Taču tādējādi neizbēgami gaļā rodas vairāk benzpirēna, kas atzīst par kaitīgu veselībai. Eiropas Savienība stingri ierobežojusi tā pieļaujamo daudzumu produktos. Lai arī alternatīvās metodes, piemēram, kūpināšana tā sauktajos šķidrajos dūmos benzpirēna rašanos ievērojami samazina, Siliņpaps to neatzīst:
"Nē, tas nav dabisks produkts, es esmu pret, pilnībā pret. Te taču jūt smaržu, tur varbūt ir kaut kas līdzīgs dūmiem, bet tas nav kūpināts!"
Taču, turoties pie vecajām metodēm, pēc gada var nākties pārtraukt ražošanu. Tas attiektos uz vairākiem simtiem ražotāju, īpaši mazajiem, jo, kā atzīst Zemkopības ministrijā, lielie ražotāji pārsvarā jau piemērojušies stingrajām prasībām. Bet, lai kūpināšanu ar malku tomēr varētu turpināt, Zemkopības ministrija ir sākusi pētījumu. To veic Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultāte sadarbībā ar Veterinārmedicīnas fakultāti, lai, pirmkārt vēlreiz pārliecinātos, cik tad daudz benzopirēna tradicionālajos kūpinājumos ir un kādas ir metodes, lai tuvinātos stingrajām prasībām. taču tas nav viegls uzdevums, jo nav neviena tāda konkrēta rādītāja, kuru ietekmējot varu panākt šo benzpirēna samazinājumu.
To, ka benzpirēna rašanos grūti ierobežot, atzīst arī pieredzējušais kūpinātājs, jo tas rodas no taukiem, kas notek no gaļas un sadeg:
"Ja nu vienīgais - taisīt, kur tie tauki tek, šālīti, kur tie tauki uzreiz iztek ārā, tādā veidā vēl varētu cīnīties..."
Vēl viens risinājums, viņaprāt, varētu būt šo kūpinājumu atzīšana par nacionālu produktu. Pētniekiem savs darbs jāpabeidz līdz gada beigām, un nākamgad atzinumu iesniegs Eiropas Komisijā. Latvija cer, ka iegūs beztermiņa pagarinājumu,atļaujai stingrajās normās neiekļauties.
