Raidījuma vadītāji iztaujāja Nacionālās apvienības (NA) vēlēšanu apgabalu līderus Raivi Dzintaru, Daci Melbārdi, Edmundu Teirumnieku, Edvīnu Šnori un Ilzi Indriksoni. Pilns diskusijas atšifrējums pieejams šeit.
Raivis Dzintars par latgaliešu valodu
Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!
Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.
Diskutējot par Nacionālās apvienības piedāvājumu “noteikt skaidru latgaliešu valodas lietojumu valsts un pašvaldību iestādēs un saziņā ar tām”, Dzintars norādīja, ka partija ne tikai sola, bet savu nostāju apliecina “arī simboliskos momentos”. Kā piemēru NA priekšsēdētājs minēja “iepriekšējās vai aiziepriekšējās Saeimas” sēdi un NA atbalstu deputātam, kurš deputāta zvērestu nodeva latgaliski.
Dzintars: “Mēs atceramies, iepriekšējās vai aiziepriekšējās Saeimas pirmajā svinīgajā sēdē, kad tika nodoti deputātu zvēresti, bija deputāts, kas runāja no tribīnes latgaliski, un deputāte Āboltiņa aizrādīja, ka ir jārunā latviešu valodā. Nacionālā apvienība bija tā, kas aizstāvēja šo deputātu, kurš nav mūsu biedrs, uzskatot, ka latgaliešu valoda - tā ir latviešu valoda.”
Dzintars, visticamāk, domāja nevis “iepriekšējās vai aiziepriekšējās”, bet gan pašreizējās Saeimas pirmo sēdi, kurā latgaliski zvērestu nodeva Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums. Atšķirībā no 11.Saeimas, kuras pirmajā sēdē pēc Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas lūguma gan viņš, gan Zatlera Reformu partijas deputāts Gunārs Igaunis vispirms latgaliski nodoto zvērestu bez iebildumiem atkārtoja literārajā latviešu valodā, 2014.gadā Viļums palika pie sava. Līdz ar to viņa deputāta mandāts uzreiz netika apstiprināts.
Dzintars raidījumā sacīja, ka NA bija tā, kas aizstāvēja deputātu, taču gluži viendabīgs šis atbalsts nebija. Sēdes starpbrīdī Viļuma dēļ uz sēdi sanāca pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kuras vairākums lēma viņam par labu, apliecinot, ka deputāts zvērējis, un rosināja Saeimu lemt par viņa apstiprināšanu. Taču pret bija valodniece un Saeimas deputāte no Nacionālās apvienības Janīna Kursīte-Pakule, kura bija arī pagaidu komisijas locekle. Viņa Viļumam norādīja, ka latviešu valodā ir divas rakstiskās literārās valodas - latviešu un latgaļu, - bet literārā runas valoda ir tikai viena, latviešu. Kursīte-Pakule Viļumam lūdza, lai dara godu Latgalei un nodod zvērestu latviešu valodā, tādējādi cienot valsts likumus. Arī vēlāk laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņa pauda pārliecību, ka Viļums, lasot zvērestu latgaliski, ir noniecinājis Satversmi, mandātu viņam nevajadzēja saņemt un šis jautājums obligāti būtu jārisina turpmākajā Saeimas darbā.
Pēc starpbrīža Saeima Viļuma mandātu apstiprināja ar 85 deputātu balsīm par, bet Kursītes-Pakules balsotāju vidū nebija, jo viņa nebija balsojumam reģistrējusies. Pret balsoja tikai Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Raimonds Bergmanis un Gundars Daudze, un atturējās vēl četri ZZS deputāti.
Dace Melbārde par atbalstu radošo personu veselības aprūpei
Diskutējot par partijas nostāju saistībā ar veselības apdrošināšanas sistēmu, kurā par noteiktām iedzīvotāju grupām, lai viņi saņemtu pilno pakalpojumu grozu, iemaksas jāveic valstij, kultūras ministre Melbārde norādīja, ka šajā grupā ietilpst arī radošie cilvēki, un kā risinājumu minēja radošo personu statusu. Taču Melbārdes teiktais ir ārpus konteksta, jo radošo personu statusam un to nosakošā likuma sniegtajām iespējām nav saiknes ar veselības apdrošināšanu.
Melbārde: “Es gribētu piebilst, ka šajā grupā noteikti ietilpst arī radoši cilvēki. Un nešaubīgi, ir tādas profesijas, kuru specifika ir jārespektē. Un šim jau mēs risinājumu esam atraduši – ir pieņemts radošo personu, radošo organizāciju statuss, kas palīdzēs arī gadījumos, kad ir jārisina veselības problēmas.”
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Taču šo grupu vidū nav nelielu autoratlīdzību saņēmēji, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas abas ir izplatītas radošo personu darbības formas. Tādējādi, lai saņemtu pilno veselības aprūpes pakalpojumu grozu, šiem cilvēkiem būs pašiem jāveic apdrošināšanas iemaksas (2018. gadā 51,6 eiro, 2019. gadā – 154,8 eiro, 2020. gadā – 258 eiro).
No Melbārdes teiktā bija noprotams, ka attiecībā uz šo cilvēku grupu atrastais risinājums ir Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Tas paredz finansiālu atbalstu cilvēkiem, kas saskaņā ar likumu būs ieguvuši radošo personu statusu un saņem mazus un neregulārus ienākumus.
Attiecībā uz veselības aprūpi tas paredz iespēju radošajām personām saņemt atbalsta stipendiju slimības periodā ne ilgāk par 10 dienām, pamatojoties uz valstī noteikto minimālās mēnešalgas apmēru. Taču šai iespējai un likumam kopumā nav nekādas saistības ar obligāto veselības apdrošināšanu un piekļuvi pilnajam pakalpojumu grozam. Turklāt, kā “Melu detektors” noskaidroja Latvijas Radošo savienību padomē, tieši šo atbalsta veidu līdz šim pārāk zemā ienākumu sliekšņa dēļ nav izmantojis neviens cilvēks. Uz šo atbalsta veidu, tāpat kā uz pārējiem, līdz šim varēja pretendēt vien tās radošās personas, kuru ienākumi triju mēnešu laikā netika sasnieguši pusi no minimālās algas apmēra jeb 215 eiro, līdz ar to izdevīgāki bijuši citi atbalsta veidi. Šie griesti attiecībā uz stipendiju slimības periodā gan nupat ar likuma grozījumiem atcelti. Mainīti arī citi nosacījumi, tā kā līdz šim jebkāda veida atbalstu saņēmušas tikai mazliet vairāk nekā 30 radošās personas.
Ministre piekrīt, ka steigā sniegusi pārāk vispārīgu atbildi, “Melu detektoram” atzina Melbārdes preses padomniece Ginta Bromane. Piebilstot Dzintara paustajam, ka viena no riska grupām ir mikrouzņēmumu darbinieki, Melbārde esot vēlējusies teikt, ka jārespektē arī citas grupas un profesijas, kurām ir legāla nodarbinātība, piemēram, radošie cilvēki. Ministres doma bijusi, ka ir rasts pilnīgi atsevišķs risinājums saistībā ar šo cilvēku sociālo nodrošinājumu, tostarp jau minētā radošo personu likuma iespējas un grozījumi Autortiesību likumā, kas paredz, ka darba devējs autora pensiju fondā iemaksā 5% no līguma summas.
