Raidījuma vadītāji iztaujāja partijas “KPV LV” vēlēšanu apgabalu līderus Kasparu Ģirģenu, Artusu Kaimiņu, Lindu Liepiņu, Robertu Spruču un Ati Zakatistovu. Diskusijas atšifrējums pieejams šeit.
Artuss Kaimiņš par ekskomunistu skaitu Saeimā
Piedalies “Melu detektora” pārbaudēs!
Ja jūs pamanījāt diskusijā izteikumus, kuri neatbilst faktiem, un varat to pierādīt, rakstiet komentāros.
Raidījumu un tā atšifrējumu var aplūkot te.
Kaimiņš diskusijā sacīja, ka Saeimā pašlaik strādā 34, savukārt valdībā ir trīs bijušie komunisti. Viņa minētajiem skaitļiem trūkst pamatojuma.
Kaimiņš: “Šobrīd Saeimā strādā 34 komunisti, mums Ministru kabinetā sēž trīs ministri, komunisti bijušie šobrīd. Un es lūdzu Latvijas Televīzijas skatītājus. Tie, kas ies balsot 6. oktobrī – nebalsojiet par vecajiem komunistiem. ”
Patlaban normatīvie akti Saeimas deputātam vai deputāta kandidātam neprasa norādīt, vai viņš pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas ir bijis Komunistiskās partijas biedrs. Taču šā gada maijā TV3 raidījums “Nekā personīga” aptaujāja 12.Saeimas deputātus un secināja, ka Komunistiskajā partijā bijuši 19 vai 20 no pašreizējiem simt deputātiem.
“Melu detektors” jautāja Kaimiņam, no kurienes viņam ziņas par 34 deputātiem, taču skaidru atbildi nesaņēma. Kaimiņš telefonsarunā pa vienam uzskaitīja aptuveni 20 deputātus, pie dažu vārdiem piebilstot, ka pēc vecuma tā varētu būt, turklāt viņa nosauktie cilvēki gandrīz precīzi sakrita ar “Nekā personīgi” sižetā minētajiem. Jautāts, kuri ir pārējie, Kaimiņš vispirms sacīja, ka sauc no galvas, vizualizējot frakciju un deputātu izkārtojumu sēžu zālē, tāpēc visus neatceras, tad pieminēja vēl dažus, ka strādā valdībā vai kā, piemēram, Aivars Lembergs piedalās lēmumu pieņemšanā.
Kaimiņš arī norādīja, ka trīs bijušie Komunistiskās partijas biedri pašlaik ir ministri. Šajā trijniekā Kaimiņš ieskaita arī labklājības ministru Jāni Reiru, par kuru zināms, ka viņš bijis Komjaunatnes biedrs.
Atis Zakatistovs par lietu izskatīšanas laiku tiesās
Zakatistovs diskusijā aizstāvēja nepieciešamību paātrināt lietu izskatīšanu tiesās saistībā ar investīciju aizsardzību. Norādot, ka investīciju nav tāpēc, ka Latvijas tiesu sistēma ir lēna, viņš sacīja, ka vidējais lietu izskatīšanas laiks ir 2,5 gadi. No sarunas konteksta bija noprotams, ka Zakatistovs runāja par uzņēmumu tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas lietām. Teikto viņš ilustrēja ar jautājumu, kas notiks, kad uzņēmējam tiek nozagta nauda, uz ko Kaimiņš piebilda: “Atbrauks Sprūds un savāks”.
Zakatistovs: “Divarpus gadi šobrīd ir vidējais laiks, kā tiek izskatīts, pēc tam viņš prasa, kas notiks, kamēr izskata? Atbrauks Sprūds, tieši tā.”
Tiesu statistika Zakatistova teikto par 2,5 gadiem kā vidējo lietu izskatīšanas laiku neapstiprina. Tiesu administrācijas “Melu detektoram” sniegtā informācija par šo gadu rāda, ka tiesiskās aizsardzības procesa lietas, kopumā 109, pirmajā instancē rajonu (pilsētas) tiesās tikušas izskatītas vidēji 204 dienās jeb nedaudz ilgāk nekā pusgada laikā. Savukārt juridisku personu maksātnespējas lietas, kopumā 609, izskatītas vidēji 491 dienā jeb nepilnā pusotrā gadā.
Eiropas Komisijas jaunākais rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā liecina, ka pērn kopumā vidējais administratīvo un civillietu izskatīšanas laiks pirmajā instancē Latvijā bijis ap 150 dienām. Savukārt, piemēram, strīdīgas civillietas un komerclietas pirmās instances tiesās Latvijā tika izskatītas vidēji aptuveni 250 dienās, otrajā instancē - nedaudz virs 100, bet trešajā - aptuveni 150 dienās. 2016.gada apskatā Eiropas Komisija atsevišķi salīdzināja arī maksātnespējas lietu izskatīšanas laiku. Latvijā vienas šādas lietas izskatīšanai 2015.gadā bija nepieciešams vidēji pusotrs gads un tas bija mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.
Ar Ati Zakatistovu “Melu detektoram” neizdevās sazināties.
