Rīgā bez pajumtes varētu palikt vairāk nekā 1800 Ukrainas bēgļu
Jaunā Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanas finansēšanas sistēma paredz valsts budžeta finansējumu samazināt līdz 100 eiro mēnesī par vienu izmitināmo cilvēku dienesta viesnīcu, hosteļu vai cita tipa izmitināšanas telpās. Par šo summu Rīgā mājvietu varētu nodrošināt apmēram 100 cilvēkiem, taču pārējie 1800 Rīgā izmitinātie bēgļu paliktu bez pajumtes, norādīja Staķis.
"Mēs turpināsim šo naudu prasīt no valsts. Ja gadījumā neradīsim risinājumu, Rīgas pašvaldība ir gatava šo summu garantēt no mūsu rezerves fonda.
Uzreiz teikšu: tā summa ir liela, un mēs varam to atļauties maksimums divus mēnešus, proti, jūliju un augustu, ne ilgāk par 1. septembri.
Teikšu vēl vairāk: kamēr šiem 1800 cilvēkiem, kurus mēs jau esam pieņēmuši un izmitinājuši, netiks atrasta vieta, mēs rīkosimies kā citas pašvaldības Latvijā, kas jau paziņojušas, ka jaunus Ukrainas civiliedzīvotājus mēs pieņemt nevarēsim. Viņi būs jāizvieto tur, kur par šo [noteikumos paredzēto] summu varēs atļauties darīt," sacīja Staķis.
Rīgas pašvaldība ar bēgļu izmitināšanas vietām panākta vienošanās par summu 450 000 eiro mēnesī, no valsts paredzētais finansējums no 1. jūlija ir ap 150 000 eiro mēnesī, tātad runa ir par apmēram 300 000 eiro mēnesī. Bez papildu atbalsta pašvaldības kapacitāte būs izsmelta, tāpēc no 1. jūlija pieņemt jaunus bēgļus Rīgā nevarēs, lai arī plūsma ir nepārtraukta. Arī Rīgā jau esošajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas nāksies piedzīvot kārtējās pārmaiņas, norādīja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.
"Cilvēki, kuri izgājuši cauri kara šausmām, šobrīd tiek mētāti kā tenisa bumbiņas. Tomēr gribētos arī turpmāk kaut kādu konsekvenci, lai arī mums, pašvaldības policijas darbiniekiem, nebūtu jāsaskaras ar to neizpratni un izteiktu negatīvismu attiecībā uz mums kā praktiskā darba veicējiem un uz valsts pārvaldi kopumā," piebilda Lūkass.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzsvēris, ka ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram jāuzlabo Ukrainas bēgļiem paredzētā atbalsta koordinācija. Valdības vadītājs rakstiskā atbildē Latvijas Televīzijai norādīja, ka šādā gadījumā viņš sagaida risinājumu piedāvājumus no Iekšlietu ministrijas kā atbildīgās iestādes. Tā tomēr rosināšot palielināt izmitināšanas izdevumus tieši Rīgā.
Iekšlietu ministrija otrdien uzklausījusi Rīgas domes priekšlikumu – celt izmitināšanas izmaksas līdz 300 eiro.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atzīmēja: “Šobrīd mēs saprotam, ka lielākais cilvēku skaits atrodas Rīgā, kuriem ir nepieciešama izmitināšana. Un rītdien būs, protams, iespēja politiski lemt, vai šis ir attiecināms [arī] uz pārējām pašvaldībām, bet gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, gan Latvijas Pašvaldību savienība atbalstīja nepieciešamību celt šo limitu tieši Rīgā.”
Apdraudēta arī bēgļu atbalsta centra tālāka darbība
Pašvaldība vērsa arī uzmanību uz to, ka, nesaņemot kompensāciju no valsts, Rīgas pašvaldība nespēs ilgstoši finansēt Rīgas atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem.
Rīgas dome no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) saņēmusi atteikumu kompensēt izdevumus par atbalsta centra darbību martā un aprīlī, kas sasniedz 216 000 eiro. Tagad dome ar vēstuli vērsusies pie valdības vadītāja, lūdzot izdevumus kompensēt.
Ņemot vērā, ka Rīgas atbalsta centru ik dienas turpina apmeklēt vairāki simti cilvēku, pāragri runāt par centra pārvietošanu vai samazināšanu, uzskata tā vadītājs Pēteris Grūbe. Tomēr, ja dome nesaņems atbalstu, tad varētu izmērā lielo atbalsta centru slēgt un tā darbību pārcelt uz mazākām telpām, kur visi pakalpojumi, iespējams, nebūtu vienuviet.
"Šobrīd tas būtu pāragri, es domāju. Par pašu kara attīstību nekas nav zināms, un cilvēki brauc un brauc. Mums ir vidēji 200 jauni reģistrētie katru dienu. Tas ir, es domāju, diezgan stabils skaitlis, no kā varat spriest, vai šis centrs ir vai nav vajadzīgs," norādīja Grūbe.
Savukārt to, ka mājokļa atrašana ir ļoti liels izaicinājums, un sabiedrības aktivitāte apsīkst, pirms vairāk nekā mēneša norādījušas nevalstiskās organizācijas. Samazinot valsts atbalstu, arī varbūtība atrast dzīvesvietu kļūst mazāka.
Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Evija Strupiša pauda: “Veiksmes faktors noteikti ir liels faktors šajā dzīvokļu meklēšanas stāstā. Jāsaka, ka viegli nav. Īsi sakot.”
Tomēr Rīgas domes deputātu iepriekš pieminētais scenārijs par cilvēku izmitināšanu skolās un sporta hallēs nav īstenots.
“Pārvietojuši uz skolām mēs neesam iedzīvotājus. Tāds lēmums vēl nav pieņemts. Un es saprotu, ka arī netiks pieņemts, jo Rīgas pilsētai ir jānodrošina mācību procesa nepārtrauktība. Un, izmitinot bēgļus, šis process tiktu ietekmēts,” atzīmēja Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Lūkass.
Tikmēr Ministru prezidenta birojā Latvijas Televīzijai skaidroja, ka
vēstule no Rīgas domes ir saņemta, un premjers uzdevis VARAM kopā ar Finanšu ministriju to izvērtēt un iesniegt valdībā lēmumprojektu par vajadzīgā finansējuma piešķiršanu.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša norādīja: “Plānojam, ka tuvākās nedēļas, divu nedēļu laikā grozījumi attiecīgajā rīkojumā varētu tikt iesniegti valdībai izskatīšanai un finansējums pēc tam varētu tikt pārskaitīts.”
