Viņš skaidro, ka Latvijas pareizticīgie ar dziļu nožēlu saņēma ziņu par agresiju un karu Ukrainā.

"Otrā pasaules kara un okupācijas gados Latvijas iedzīvotājiem bija nācies piedzīvot daudz no tā, ko šodien piedzīvojat jūs. Ir nācies steigā pamest savas mājas, dažreiz pat bez iespējas paņemt nepieciešamākās lietas. Arī mūsu ģimenes toreiz šķīra baisākā nelaime - karš," atzīst metropolīts.

Pēc viņa paustā, Latvijas pareizticīgo baznīca dziļi saprotam bēgļu bēdas, vēlas atvieglot viņu ciešanas un bēdas.

"Latvijas pareizticīgie piedāvā jums garīgu atbalstu, draudzīgu uzņemšanu un savu patieso mīlestību," uzsver Aleksandrs.

Baznīcas mājaslapā publiskotā informācija liecina, ka dievkalpojumi notiek baznīcslāvu un latviešu valodās.

Latvijas pareizticīgā baznīca apvieno latviešus, krievus, baltkrievus, ukraiņus, moldāvus, grieķus, gruzīnus un citu tautu pārstāvjus. "Mēs nešķirojam cilvēkus pēc viņu tautības," pauž baznīcas pārstāvji, aicinot bēgļus piedalīties dievkalpojumos.

Pareizticīgo baznīcu Latvijā veido divas eparhijas - Rīgas un Daugavpils-Rēzeknes, tajā ir 128 draudzes, viens vīriešu un divi sieviešu klosteri.

Baznīcas īpaši godājamie svētumi ir Dievmātes brīnumdarošā Jakobštates ikona un svētā svētmocekļa Rīgas un Latvijas Arhibīskapa Jāņa svētās relikvijas.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.