Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības inženieris Dzintars Rozens meža ugunsgrēku dzēšanā piedalās jau kopš 80. gadiem. Šogad meža ugunsgrēki bijuši īpaši intensīvi garajā vasaras karstuma viļņa periodā. Bijušas dienas, kad vienlaikus ir pat 18 meža ugunsgrēki dažādās vietās.
Garkalnē šovasar bija paaugstinātas bīstamības meža ugunsgrēks. Tagad šajā vietā 23 hektāru platībā par ugunsgrēku liecina ogļu melnie priežu stumbri. Tur lielākoties jaunaudzē plosījusies sarežģīti nodzēšamā vainaguguns, pastāstīja ugunsdzēsējs.
"Skrejuguns ir metru līdz pusotru augstumā no zemes, un tas var aizdedzināt koka vainagus, kad jau deg koks pilnā augumā. Un tā ir vainaguguns. Cilvēki šeit bija pārbijušies, jo tuvākā vieta, kur piekļuva uguns, bija 50 metru attālumā no mājām. Tāpēc tika piesaistīti lieli papildspēki. Te var redzēt, ka uguns vietām pārmetās pat vairāk par 50 metriem, kur redzamas jaunas degšanas vietas. Tā ir ierasta parādība pie vainaguguns, jo tas ar siltumu uzrauj gaisā dzirksteles un mazās degošās koku miziņas, kuras nokrīt, un atkal sākas degšana.
Vainaguguni dzēst ir teju neiespējami, jo ir pārāk liela temperatūra un sadūmojums, lai cilvēks piekļūtu dzēšanai ar ūdeni.
Tā kā vienīgais glābiņš bija dzēst no augšas ar ūdeni no helikopteriem vai arī ar atdedzināšanu jeb pretuguni," stāstīja Rozens.
Garkalnes meža ugunsgrēku ierobežoja pirmajā vakarā, taču kopumā to dzēsa četras dienas. Tas, pēc Rozena teiktā, ir ilgi, jo tas nav purvs, bet uguns viegli izplatījusies, pateicoties vasaras ilgstošajam sausumam.
Ugunsdzēsējs secina, ka tā tas ir jau pāris pēdējos gadus, mainoties klimatam.
"Mēs uzskatām, ka tā ir globālā sasilšana, jo arī degšanas periods mežos ir palielinājies.
Pirmie ugunsgrēki ik gadu ir jau martā. Un, piemēram, Rīgas virsmežniecībā vēl novembrī bija četri meža ugunsgrēki. Tas sausums visu ātri izžāvē. Agrāk pēc lietus kādas divas līdz trīs dienas mums bija miers, bet tagad ir tā, ka jau otrajā dienā pēc lietus var būt degšana. Tas ar katru gadu pierādās arvien vairāk," norādīja Rozens.
Kļūstot garākai meža ugunsgrēku sezonai, nepieciešami arī lielāki resursi. Valsts meža dienesta ugunsdzēsējs vērtē, ka tehniskais nodrošinājums ir gana labs, taču trūkst darbaroku nepietiekamā finansējuma dēļ.
"Šogad man neizdevās nokomplektēt pilnas komandas, jo nebija darbinieku. Viņus nav iespējams dabūt uz ierobežotu periodu un par tik zemām algām. Vasarā vēl jākonkurē ar būvdarbu nozari, kur algas ir lielākas. Mēs varam atļauties papildu darbiniekus paņemt tikai uz īsu periodu – no maija līdz augustam. Tad mums beidzas finansējums un mēģinām paši tikt galā. Mēs tagad vispār ņemam visus, kas atnāk. Mēs viņus pusi vasaras mācām un izaudzinām, bet otrajā gadā izrādās, ka viņi pa ziemu jau atraduši citur darbu un viss jādara no jauna. Taču tam darbiniekam pieredze veidojas tikai ugunsgrēku dzēšanā.
Mums ir bijuši gadījumi, kad ir kādas neierastas situācijas kā vainaguguns. Un tas jaunais darbinieks vienkārši aizbēg prom, jo pārbīstas.
Turklāt mums tā problēma tagad ir, ka sausuma periodā vienlaikus ir daudzi ugunsgrēki. Man Pierīgā ir bijuši pat 24 ugunsgrēki vienlaikus," stāstīja Rozens.
Pavasarī ik gadu visā valsts teritorijā nosaka meža ugunsnedrošā perioda sākumu. Šajā laikā kurināt ugunskurus mežos drīkst tikai tam paredzētās un īpaši iekārtotās vietās, ir aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem. Atsevišķi mežu ugunsgrēki rodas zibens spērienu rezultātā, bet galvenais ugunsgrēku cēlonis, tāpat kā iepriekšējos gados, ir bijusi iedzīvotāju neuzmanība.
"Iespējams, ir grūti iedomāties, ka nomestais sērkociņš vai cigarete var izraisīt ugunsgrēku, jo cilvēki pieraduši, ka jebkur pilsētā, nometot cigareti uz asfalta, nekas nenotiek. Tāpat viņi domā arī mežā, bet gala rezultātā paliek kaut kas tāds… Mēs vienmēr sakām, ja karstā laikā gribi iet uz mežu, tad sērkociņi un cigaretes ir jāatstāj mājās, šeit tam vienkārši nav vietas. Visi saka, ka nekas nenotiks, bet vienam no desmitiem kaut kas tomēr var notikt," uzsvēra ugunsdzēsējs.
Šogad kopumā dzēsti 434 meža ugunsgrēki 503 hektāru platībā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2021. gadā meža ugunsgrēku skaits ir mazāks, bet izdegusī platība ir teju par 40% lielāka.
Cilvēks ziņu virsrakstos 2021
