VUGD informēja, ka, neskatoties uz ikgadējiem preventīviem pasākumiem, kuros iedzīvotājus informē, šiem skaitļiem nav tendences samazināties.
Lai gan aktīvā sēņošanas sezona vēl nav īsti sākusies, jau tiekot saņemti izsaukumi uz šādiem glābšanas darbiem, un VUGD prognozēja, ka augusta otrajā pusē to skaits pieaugs.
VUGD Kurzemes reģiona pārstāve Anete Strazdiņa teica: "Pagājušajā gadā Kurzemes pusē bija 14 izsaukumi, kur bija nepieciešams meklēt cilvēkus, bet tas ir izsaukumu skaits – 14. Var gadīties, ka vienā reizē apmaldās 2–3 cilvēki. Tātad tas nav pazudušu cilvēku, bet ir izbraukumu skaits. Šajā gadā Kurzemes pusē ir bijuši trīs šāda veida izsaukumi, kad ir bijis nepieciešams meklēt cilvēkus. Parasti uz šiem izsaukumiem mūs piesaista Valsts policija, jo tā ir viņu atbildības joma."
Liek lietā dronus
Lai ugunsdzēsēji glābēji varētu veikt izlūkošanu no gaisa, kas atvieglotu pazudušu cilvēku meklēšanu, ir iegādāti ar optisko vai termokameru un mikrofonu aprīkoti droni.
Kurzemes reģiona brigādei katrai daļai ir pa vienam šādam dronam, tātad kopumā seši.
Šo ierīču termokameras šobrīd nespēj uztvert cilvēka ķermeņa temperatūru karstā laika dēļ, kā arī, ja vēja stiprums ir lielāks par 20 metriem sekundē, dronu izmantot nevar. Tāpēc efektīvāk tos varēs pielietot, sākot no rudens sezonas.
VUGD Kurzemes reģiona brigādes operatīvais dežurants Lauris Bullis norādīja: "Darbības rādiuss pēc noteiktā – mēs varam lidot pēc noteikumiem 500 metrus bezpilota gaisa kuģa redzamības zonā. Bet, ja man ir redzamība ar šo pulti, kur ir video kamera, es varu uz savu atbildību laist arī tālāk. Ir mēģināts – drons ir lidojis pat trīs kilometru attālumā, bet jārēķinās, ka var zust signāls."
Šobrīd dronus aktīvi izmanto meža ugunsgrēku gadījumos, kad no gaisa iespējams konstatēt nelaimes apmērus un degšanas perēkļus. Arī otrdien Kuldīgas pusē ar drona palīdzību apsekoja plašu kūdras ugunsgrēku, kas turpinājās arī šodien.