Notikumu hronoloģija:
- Otrdien, 13.februārī, ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās, pēc kā bankai radās grūtības;
-
Svētdien, 18.februārī, FKTK pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus. Tas darīts, lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas;
-
Naktī uz pirmdienu, 19.februāri, "ABLV Bank" paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro;
-
Pirmdien, 19.februārī, no rīta Latvijas Banka paziņoja, ka nolēmusi pret vērtspapīru ķīlu aizdod «ABLV Bank» 97,5 miljonus eiro jeb teju piecreiz mazāku summu par lūgto;
-
Pirmdienas, 19.februāra, pēcpusdienā komercbanka paziņoja, ka kopš pagājušās trešdienas līdz svētdienai no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro;
-
Trešdien, 21.februārī, Latvijas Banka paziņoja, ka vērtē iespēju "ABLV Bank" izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu;
-
Ceturtdien, 22.februārī, "ABLV Bank" vadība paziņoja, ka situāciju komercbankā ir izdevies stabilizēt un ka banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai;
-
Piektdien, 23.februārī, Latvijas Banka nolēma "ABLV Bank" pret vērtspapīru ķīlu aizdot vēl nepilnus 200 miljonus eiro.
-
Naktī uz sestdienu, 24.februāri, FKTK pieņēma lēmumu, ka “ABLV Bank” ir iestājusies noguldījumu nepieejamība. ECB paziņoja, ka "ABLV Bank" tiks likvidēta un tās glābšana nav sabiedrības interesēs.
-
Pirmdien, 26.februārī, "ABLV Bank" ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Ministre apliecināja, ka noguldītāji varēs saņemt garantēto atlīdzību līdz 100 000 eiro apmērā. Turklāt nebūs nepieciešami Noguldījumu garantiju fonda līdzekļi, jo bankā naudas pietiek. Savukārt lielajiem ieguldītājiem, kuriem “ABLV Bank” ir vairāk nekā 100 000 eiro, ir jāgaida rindā, sacīja ministre.
Vienlaikus viņa atzina, ka pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma attiecībā uz “ABLV Bank” ir vairākas opcijas: ja vien kāds neiegādāsies banku, paredzēta bankas maksātnespēja vai likvidācija. Reizniece-Ozola pauda, ka šobrīd ir grūti vērtēt, vai varētu būt interese par bankas iegādi. No vienas puses, banka ir finansiāli spējīga, bet, no otras puses, tirgus dalībnieki atteikušies ar “ABLV Bank” sadarboties.
Taujāta par atbildīgo iestāžu rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas nepieļaušanai, ministre atzina – rodas jautājumi ne tikai par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbu, bet arī kopējo valsts cīņu ar finanšu noziegumiem. Viņa uzsvēra, ka darbojas vesela sistēma, kurai jāspēj strādāt ar šādām lietām, tajā skaitā tiesām.
Ziņots, ka "ABLV Bank" drāma nedēļas garumā noslēdzās ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) piektdien, 23.februārī, konstatēto, ka "ABLV Bank" sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums. "ABLV Bank" ieskatā, lēmums pēc būtības nozīmē, ka tuvākajā laikā var tikt uzsākts bankas likvidācijas process. Viņi faktā, ka bankai netika ļauts atjaunot darbību, saskata arī politiski motivētus apsvērumus.