Ministre norādīja, ka ne īpaši efektīvi strādā ierobežojums bērnu adopcijai uz ārzemēm, jo esot atrasts veids, kā tos apiet. Proti, uz ārzemēm drīkst adoptēt institūcijās dzīvojošos bērnus, un tāpēc gadījumos, kad adopcijai piekrīt gan pats bērns, gan audžuģimene, bērns atkal nonāk uz kādu laiku institūcijā.
Tas nodara pāri bērnam un tiek likti birokrātiski šķēršļi, sacīja Petraviča.
Taujāta šādu gadījumu skaitu, ministre sacīja, ka ierobežojumi stājās spēkā pērn novembrī un pašlaik par skaitļiem vēl nevarot runāt.
Tāpat politiķe pauda pārliecību, ka katram bērnam jādzīvo ģimenē, arī ja tas ir ārvalstīs.
KONTEKSTS:
2018. gada oktobrī noteikti ierobežojumi, kas neļauj ārvalstu adoptētājiem adoptēt bērnus no audžuģimenēm, izņemot gadījumu, ja ārvalsts adoptētājs ir bērna radinieks.
Labklājības ministrija iepriekš bija aplēsusi, ka puse bērnu, kuri nonāca adopcijā uz ārvalstīm, bija no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām. 2017. gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018. gadā - aptuveni 40.
