Šādi par algām bija izteikusies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa bija norādījusi, ka trešdien neizdevās vienoties ar Izglītības un zinātnes ministriju par algu palielināšanu, norādot – "algas tiks praktiski "iesaldētas" gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem".
Ministre norādīja, ka nav plānots iesaldēt pedagogu algas, pagaidām nav nolemts nekas. Joprojām notiekot darbs pie Ministru kabineta noteikumiem par mērķdotācijas modeļa maiņu, pārvirzot mērķdotācijas no skolas uz pašvaldību.
Muižniece norādīja, ka spekulācijas varētu raisīt viens no punktiem noteikumos. Tajā norādīts, ka pašvaldībām tuvākos trīs gadus būs jānodrošina minimālā atalgojuma likme no līdzekļiem, kas pieejami šobrīd. Pēc Muižnieces teiktā, pašvaldībām pietiek naudas, lai nodrošinātu 900 eiro minimālo atalgojumu. Nākamajos gados alga tikšot pārskatīta, bet papildu līdzekļus pašvaldībām nepiešķirs.
"Runāt, ka tiks iesaldētas algas, tie ir klaji meli," uzsvēra Muižniece.
Viņa arī norādīja, ka Latvijā nevarētu sūdzēties par ieguldījumiem izglītībā, jo esam viena no Top5 valstīm Eiropas Savienībā šajā jomā. Jautājums esot par to, cik efektīvi šī nauda tiek tērēta. Politiķe salīdzināja Latviju un Igauniju. Viens skolēns Latvijā izmaksājot 157 eiro, bet Igaunijā – "simtspadsmit". Savukārt skolotāja minimālā alga Latvijā uz šī gada septembri ir 900 eiro, bet Igaunijā – 1300. "Kāpēc tā?" retoriski vaicāja Muižniece. Viņa pati atbildēja uz šo jautājumu, norādot, ka Latvijā ir viens skolotājs uz 8,9 bērniem, bet Igaunijā – uz 13 bērniem. Tāpēc tik nozīmīga esot skolu tīkla sakārtošana, kas pašvaldībām būs jāīsteno.
Vanaga Latvijas Televīzijai sacīja: "Skolu tīkls ir sakārtots. Proporcija – bērnu skaits pret pedagogu – ir ļoti augsta. Tad kur šo finansējumu rast? Jo viņi norāda, ka ir jākārto skolu tīkls. Kur sakārtot skolu tīklu? Pirmsskolas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem 5–6 gadu posmā. Jo tur mums pat trūkst. Tā ka šis princips, ko ir norādījusi ministrija šajā protokollēmumā, reāli nav izpildāms."
Kā norādīja Vanaga, Ministru kabineta lemšanai piedāvātie noteikumi neparedz tādu skolotāju algu pieaugumu, kā tika solīts izglītības attīstības pamatnostādnēs. Izglītības un zinātnes ministrijā arī šos apgalvojumus noraidīja un solīja, ka arī turpmākos gados skolotāji varēs rēķināties ar 8,5% algas zemākās likmes pieaugumu.
KONTEKSTS:
LIZDA padome nākusi klajā ar vairākām prasībām par darba algas celšanu un slodzes sabalansēšanu, pretējā gadījumā solot septembrī lemt par protesta akcijām. Arodbiedrība prasa pieturēties pie pašlaik spēkā esošā pedagogu darba samaksas grafika, kā arī izstrādāt un apstiprināt grafiku nākamajiem pieciem gadiem, sākot no 2023. gada. Tāpat skolotāju organizācija vēlas panākt darba slodzes sabalansēšanu, nodrošinot ne vairāk par 60% darba laika kontaktstundām un ne mazāk par 40% darba laika pārējo pienākumu izpildei.
