"Saprotot katra skolotāja noslodzi, saprotot, ka patiešām šobrīd pie 30 stundu darba nedēļas skolotāji arī pēc mācību stundām, arī pēc sava formālā darba laika joprojām labo mājasdarbus, gatavojas nākamās dienas mācību stundām, plāno dažādas aktivitātes un faktiski strādā 40 stundas, mēs piedāvājam pāreju uz 40 stundu darba nedēļu no 2023. gada 1. janvāra," sacīja Muižniece.
Attiecīgi no kopējās slodzes 24 stundas nedēļā tiktu paredzētas mācību stundām un 16 stundas – pārējiem pienākumiem.
Šādas izmaiņas nozīmētu arī papildu finansējumu – zemākās darba mēnešalgas likme pieaugtu no 900 eiro (par 30 darba stundām nedēļā) uz 1200 eiro (par 40 darba stundām nedēļā).
"Pie šāda modeļa jebkurš skolotājs, ja vien viņa tarificētā slodze nemainās, saņemtu pieaugumu," sacīja ministre.
Šo piedāvājumu plānots apspriest šonedēļ plānotajās ministru sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA).
"Ļoti ceram, ka arī rītdien sarunās ar arodbiedrību šis būtiskais solis no valdības puses, šis piedāvājums vienlaikus gan par 30% palielināt skolotāju algas jau no 1. janvāra, gan arī vienlaikus izlīdzināt slodzi un sistēmiski sakārtot šos jautājumus nesīs pozitīvus rezultātus," piebilda Muižniece.
Tāpat paredzēts risināt problēmu ar mācību līdzekļu trūkumu jaunajam mācību saturam. "Ideālā scenārijā būtu bijis vispirms jānodrošina pietiekams apjoms ar mācību līdzekļiem un tad jāuzsāk [jaunā] satura ieviešana. Bet nu reforma ir uzsākta, un šobrīd – trešajā, noslēdzošajā jaunā satura ieviešanas gadā – mums joprojām ar nožēlu nākas secināt, ka ne visos mācību priekšmetos ir pietiekams mācību līdzekļu piedāvājums un pieejamība katram skolotājam atbilstoši jaunajam mācību saturam," atzina ministre.
Tāpēc plānots no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt 3,7 miljonus eiro, lai nodrošinātu digitālo mācību platformu abonēšanu 2022./2023. mācību gadam. Līdzekļi tiks pārskaitīti pašvaldībām.
Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") medijiem uzsvēra, ka visi politiskie spēki saprot pedagogu prasības un neapmierinātību, tāpēc koalīcijas partneri vienojušies skolotājiem piedāvāt vienreizēju maksājumu piekļuvei mācību vielai, kā arī izlīdzināt skolotāju slodzi, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu.
KONTEKSTS:
Pedagogu streika izlīgšanas komisijas noslēdzošās tikšanās laikā 6. septembrī netika rasts kompromiss starp LIZDA un IZM. Tas nozīmē, ka skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks, un tajā plāno piedalīties 23 000 izglītības darbinieku.
Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi.
Abas pedagogu prasības – slodžu sabalansēšana un algu pakāpeniska celšana – izmaksātu provizoriski 139 miljonus eiro nākamgad, 255 miljonus 2024. gadā un vēl gadu vēlāk – 276 miljonus eiro, liecina precizētie IZM veiktie aprēķini.
