Pēc viņas sacītā, Latvijas pašvaldību aktivitāte, uzņemot bēgļus no Ukrainas, ir ļoti dažāda. "Rīgā pašlaik diezgan daudz tiek ieguldīts procesu sakārtošanā," teica ministre, norādot, ka arī valsts atbildīgās iestādes intensīvi strādājot pie Ukrainas bēgļu uzņemšanas.
Līdz šim astoņās Pierīgas pašvaldībās patvērumu atraduši vairāk nekā 400 bēgļi no Ukrainas, savukārt Rīgā – ap 850 bēgļu, informēja Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība. Liepājā un Dienvidkurzemes novadā tie bijuši 276 bēgļi, Ventspilī 310, bet citur daudz mazāk.
"Bet es esmu pateicīga katrai pašvaldībai, kas atver centru bēgļiem, piemēram, kā Cēsīs. Un es domāju, ka būtu laiks arī citām pašvaldībām, piemēram, Pierīgā, tām, kas sūta cilvēku uz Rīgu un saka, ka mums nav tādu iespēju, pārskatīt savu nostāju ļoti nopietni," aicināja ministre.
Viņa norādīja, ka ar šādu aicinājumu pie vietvarām plāno vērsties arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Savukārt Mārupes domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš (Latvijas Zaļā partija) LTV pavēstīja, ka Mārupē tiekot galā ar bēgļu plūsmām, tomēr reizēm cilvēki patiesi dodoties uz Rīga Kongresu namu un tiekot raidīti atpakaļ. "Ierodas Ukrainas iedzīvotājs, viņš dodas pie pašvaldības policijas. Viņš aizpilda to reģistrāciju, kura ir arī Rīgā Kongresu namā. Atšķirībā no Kongresu nama mums nav blakus uzreiz PMLP kolēģis, kurš var tālāk formēt to vīzu. Pie mums tiek iedots tālrunis, un šie bēgļi paši sazinās ar PMLP un tiek reģistrēts datums, kad viņi šo vīzu var dabūt. Neskatoties uz to, vai viņš to vīzu ir dabūjis, viņš var doties uzreiz pie sociālā dienesta un prasīt tieši to pašu palīdzību, kas ir Latvijas iedzīvotājiem.
Mārupē pašlaik ir 90 Ukrainas bēgļi, kas ir reģistrēti. Nav tā, ka mēs nepieņemam bēgļus.
Viņi pārsvarā, lielākā daļa, mitinās pie Mārupes iedzīvotājiem," pastāstīja Kārkliņš. Par bēgļu vēlmi visu nokārtot vienuviet – Kongresu namā – Mārupes domes priekšsēža vietnieks esot informēts.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja, ka līdz šim vairāk nekā 2000 Ukrainas bēgļu vērsušies Latvijas iestādēs, taču šis skaits noteikti pieaugs. Pašvaldības saskaņā ar pašreizējiem plāniem spēj bēgļiem piedāvāt vairāk nekā 6000 izmitināšanas vietu.
Pēc Trofimova teiktā, pašvaldību gatavība un iespēja palīdzēt Ukrainas bēgļiem ir balstīta uz reāli pieejamajām vietām, kur ir iespējams cilvēkus izmitināt un nodrošināt ēdināšanu. Ja situācija attīstās un cilvēku paliek vairāk, tas nozīmēs arī citu resursu piesaisti, kas pašlaik nav paredzēti un izmantojami šādiem mērķiem.
"Tāpēc ir ļoti svarīgs jautājums attiecībā uz izmitināšanas finansēšanu. Svarīgi, lai cilvēki, kas bēgļus uzņem, ir iespēja viņus arī izmitināt," sacīja Trofimovs, norādot, ka spējai cilvēkus uzņemt ir jābūt noteicošajam faktoram, pirms doties viņiem pakaļ.
KONTEKSTS:
Divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.
Latvija gatavojas uzņemt 10 000 Ukrainas bēgļu.
