Jautāts, ko praksē varētu nozīmēt tas, ka VAD likumprojekta skatīšanu pabeidz nevis esošā, bet jau nākamā, 14. Saeima, Garisons sacīja, ka viss lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik ātri parlaments izskatīs šo likumprojektu.
"Viss būs atkarīgs no likumprojekta tālākās virzības. Ja mēs to varam jaunajā Saeimā izskatīt mēneša laikā vai divu mēnešu laikā, tas būtu viens. Bet, ja tas notiek līdz Jaunajam gadam, tad tas, visdrīzāk, nozīmētu to, ka pirmais iesaukums būtu nevis nākamā gada janvārī, bet gan jūlijā.
Tas, no vienas puses, [nozīmētu] atlikt šo sistēmas ieviešanu, bet, no otras puses, mēs varētu daudz labāk sagatavot atlases sistēmu un tamlīdzīgi," atzina AM valsts sekretārs.
Uz jautājumu, vai nav riskanti pašreizējā situācijā atlikt jaunās sistēmas ieviešanu, AM valsts sekretārs norādīja, ka šī būs nopietna aizsardzības sistēmas reforma, kas mainīs "ne tikai valsts aizsardzības sistēmu, bet arī kopumā pilsoņu sociālo līgumu ar valsti".
"(..) Būtiski ir, lai jautājums tiek izdiskutēts arī jaunajā Saeima un ka tā dod savu politisko atbalstu šim projektam. Tas būtu viens. Un jaunā Saeima arī nosprauž mērķi un to piesaista [nākama gada valsts] budžetam," teica Garisons, norādot, ka VAD izveidei vismaz sākotnēji vajadzēs daudz naudas, tostarp bruņojuma iegādei un infrastruktūrai.
"Budžeta jautājums būs būtisks, gan lai to [VAD] īstenotu, gan arī tas būs saistīts ar ambīcijām, cik tad mēs varam iesaukt. Jo, ja nav paredzēta papildu nauda, tad esošā budžeta ietvaros ir zināmas problēmas..." atzina Garisons.
Garisons pauda, ka vēlētos, lai VAD likumprojekta virzība notiktu ātrāk, taču tā pilnveidei pietrūkušas divas nedēļas laika.
KONTEKSTS:
VAD jeb tā sauktā obligātā aizsardzības dienesta likumprojektu varētu turpināt skatīt nākamā, 14. Saeima, kuras pilnvaras sāksies 1. novembrī. Tas izriet no atbildīgās Saeimas Aizsardzības komisijas lēmuma lūgt izslēgt šo likumu un ar to saistītos likumu grozījumus no šodienas parlamenta sēdes. Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns ("Konservatīvie") norādīja, ka likumprojekts steidzamības kārtībā nebūtu jāvirza, ņemot vērā saņemto priekšlikumu skaitu un strīdīgos jautājumus.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizējusi obligātā aizsardzības dienesta likumprojekta redakciju. To kritizējis arī Tiesībsarga birojs, norādot, ka obligātā aizsardzības dienesta likumprojektā ir daudz neskaidrību un pretrunu.
Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu. AM bija plānojusi, ka pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
