Kapitācijas nauda
Valsts samaksa ģimenes ārstiem par reģistrēto pacientu aprūpi.
“Valsts atalgojums ir 1049 [eiro], bet ir skaidrs, ka primārā veselības aprūpe, kas ir arī ģimenes ārsti, mums ir prioritāra nozare. Tas jautājums bija, vai stratēģiskā padome atbalstītu, ka ģimenes ārstiem šis finansējums ir lielāks. Priekšlikums, ko es iesniedzu, ka mēs varētu skatīties uz kvalitātes kritērijiem kā iemeslu mainīt kapitācijas naudā sadaļu, pieliekot klāt kvalitāti,” skaidroja ministre.
Viņa arī norāda, ka šāda pieeja kapitācijas naudas palielināšanai būtu labs ieguvums: “Mēs gan uzlabotu darba efektivitāti, vairāk mērītu rezultātu, gan vienlaikus ieliktu klāt lielāku finansējumu tieši ģimenes ārstiem.”
To, vai ārsts strādā kvalitatīvi, izmērīt esot viegli. To parāda kaut vai tas, cik bieži viņa hroniskie pacienti nonāk slimnīcā saasinājumu brīžos. Esot arī daudzi citi rādītāji.
Kopumā šāds palielinājums varētu prasīt papildu divus miljonus eiro, kas nāktu klāt pašlaik nozarē atalgojumiem paredzētajiem 80 miljoniem eiro.
Par šo piedāvājumu ceturtdien, 13.jūlijā, arī lems Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas streika komiteja.
Stratēģiskā padome sēdē pauda atbalstu, ka visai nozarei jāpalielina bāzes atalgojums vienādi, pēc sēdes atzina Čakša.
Tikmēr ģimenes ārsti atgādina, ka jau patlaban kvalitāte ir viens no rādītājiem lielākas kapitācija naudas saņemšanai. Valsts kritēriji ir grūti saprotami un izpildāmi. Pērn no vairāk nekā 1200 ģimenes ārstiem tikai astoņi spēja izpildīt visus 13 kritērijus, ko valsts pieprasa.
Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide norāda, ka ir jānodala kvalitātes kritēriji un kapitācijas nauda. Kvalitātes piemaksas visā Eiropā esot balstītas uz brīvprātības principu.
Streika komiteja gaida izskanējušos priekšlikumus rakstveidā un tad lems par tālākiem soļiem. Pašlaik streiks turpinās.
Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes. Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti tam nepiekrita.
Vēlāk, streika otrajā dienā, premjers aicināja uz tikšanos Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju, un ārstu organizācija atsaucās šim aicinājumam, vienlaikus prasot atzīt šo mediķu akciju par streiku. Valdības un ārstu pārstāvju tikšanās notika streika ceturtajā dienā, un abas puses paziņoja, ka sarunās panākts kompromiss par mediķu prasībām.
Ārsti solīja sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus tikai pēc tam, kad saņems rakstisku vienošanos par viņu prasībām, ko parakstīs valdības koalīcijas partiju līderi.
