"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Viņš atzina, ka tad, "ja viss būs labi", nākamotrdien valdībā vajadzētu būt atbalstam piedāvājumam, kas paredz izmaksāt 100 eiro par pirmo uzņemto bēgli un 50 eiro par katru nākamo. Proti, uzņemot piecus bēgļus, pabalsts sasniegtu 300 eiro, kas arī tiktu noteikts kā maksimālais izmaksājamais apjoms. To maksātu trīs mēnešu periodā.
Eglītis skaidroja, ka šis pabalsts būtu kā
pateicības žests no valsts par bēgļu uzņemšanu, un pauda cerību, ka valdībā to apstiprinās.
Viņaprāt, atbalsts bēgļus uzņemošajām mājsaimniecībām būtu kā labs stimuls, lai cilvēki turpinātu savās mājās izmitināt bēgļus un arvien vairāk iesaistītos, jo Krievijas izvērstā kara Ukrainā iznākums nav paredzams un no karadarbības zonām bēgošo cilvēku pieplūdums nākotnē var palielināties.
Viņš atzina, ka atbalsts netiktu izmaksāts ar atpakaļejošu datumu, proti, tām mājsaimniecībām, kas Ukrainas iedzīvotājus jau uzņēmušas.
Eglītis arī solīja, ka pabalsta izmaksas procesu lūkos padarīt iespējami vienkāršāku.
KONTEKSTS:
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši vairāk nekā 5 miljoni bēgļu. Laikā no Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēti 23 267 Ukrainas civiliedzīvotāji, vēstīja aģentūra LETA.
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
