Norāda uz vietvaras atbildību
Gan Valsts vides dienests, gan pašvaldība gribot to dabūt nost, bet nevarot, jo tam traucējot 2013.gada tiesas spriedums. Tajā noteikts, ka neesot pamata liegt objektam tur atrasties, jo tas ir būvniecības stadijā esošs kuģis.
Lēmumu pieņēmušajai tiesai aizstāvībā gan metās Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība, norādot, ka tiesa nav legalizējusi patvaļīgi uzbūvētu būvi, jo tas nebija strīda priekšmets. Tiesā tika izskatīts jautājums, vai tajā vietā drīkst notikt kuģu būvniecība.
Vienlaikus biedrībā norāda – kompetentajām iestādēm ir tiesības rīkoties, lai novērstu patvaļīgās būvniecības radītās sekas. Un to pašu atkārtoja arī Liepājas tiesā.
“Ja situācija mainījās un kuģa vietā tika būvēta ēka... Tās bildes, kas bija televīzijā, tās nav tās bildes, kas bija konkrētajā situācijā, un tiesa to arī nevērtēja. Ja pašvaldība un atbildīgās institūcijas redzēja, ka tur vairs netiek kuģis būvēts, bet tā ir ēka, tad jautājums - kas tika darīts no 2011. līdz 2018.gadam un kāpēc atbildīgās institūcijas nepievērsa uzmanību, kas tur notiek,” norāda Administratīvās rajona tiesas tiesnese Kristīne Brokane.
Vēlreiz pārbaudīs
VARAM pārziņā ir gan pašvaldības, gan vides dienests, un ministrija par tālāko rīcību lems pēc paskaidrojumu saņemšanas, kas jau pieprasīti. Taču jau tagad atzīst – nekas tāds vēl nav pieredzēts un pašvaldība ar tās institūcijām ir nogulējusi.
“Būvvaldei bija jāreaģē. Būvvaldei bija jāreaģē, pirmkārt, par nelikumīgu būvniecību, par nelikumīgu būvniecību uz valsts zemes, par būvniecības likuma normu neievērošanu. Šīs visas ir pašvaldības funkcijas. Mēs šobrīd runājam par pašvaldības neizdarību,” saka VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Vietējā būvvaldē savukārt norāda – būve izskatās tieši tāda, kāda sākotnējā dokumentācijā paredzēta.
Un, ja tas ir peldlīdzeklis, tas nav būvvaldes kompetencē. Situācija gan vēlreiz tikšot pārbaudīta.
“Tagad, kad šī informācija ir pietiekami nozīmīga kļuvusi, pacelta aktuāla, nešaubieties ne mirkli, ka no mūsu puses ir aktivitātes un mēs skaidrojam situāciju sīkāk, tai skaitā ar Latvijas Jūras administrāciju. Man izdevās kontaktēties arī ar šī veidojuma īpašnieku. Pirmdien tiks rakstītas vēstules ar lūgumiem sniegt mums skaidrojošu informāciju no Jūras administrācijas un īpašnieka,” klāsta Pāvilostas novada Būvvaldes vadītājs Jānis Grundbergs.
Arī Valsts vides dienestā norāda – lai lemtu par tālāko rīcību, jāsaprot, kāds ir būves juridiskais statuss šobrīd.
Reģistrēts kā būvniecībā esošs kuģis
Latvijas kuģu reģistrā objekts joprojām reģistrēts kā būvniecībā esošs, jo tā īpašnieks nav vērsies ar lūgumu pieņemt to ekspluatācijā.
“Nav mums informācijas par to, vai tas ir pabeigts vai tas nav pabeigts. Faktiski, ja mēs runājam par to būvi, šobrīd nav iespējams pateikt, vai tā ēka ir uzbūvēta uz tā pontona, kurš būvniecības stadijā tika apsekots, vai tā ir kāda cita konstrukcija. Mums vairāk nav informācijas par šo,” norāda Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne.
Sākotnēji gan tas tiešām tapis kā peldošs objekts,
un fotogrāfijas rāda, kāds tas bijis uz apsekošanas brīdi.
Ar būves cēlēju Argodu Lūsiņu Latvijas Televīzijai neizdevās sazināties jau otro dienu. Taču viņa aizstāvības rakstu izplatījis advokāts Viktors Tihonovs. Viņš uzsver – būve atbilstot visām tehniskajām kuģošanas prasībām, tā sekmīgi peldot un ilgstoši turas uz ūdens. Tādēļ tā esot reģistrējama kuģu reģistrā atbilstoši tiesību normu prasībām. Kādēļ tad tas nav reģistrēts, atbildes gan nav.
Jūras administrācija, kamēr būvi nav redzējusi ūdenī, nevar apstiprināt, ka tā tiešām peld. Bet, ja tomēr peld, atstāt to pašreizējā statusā kā būvniecības objektu īpašniekam varētu būt pat izdevīgāk. To jūras krastā var turēt bezgalīgi ilgi, jo atšķirībā no māju būvniecības kuģu būvniecībai nav terminētu būvatļauju.
Tikmēr jau reģistrēts kuģis būtu pamatā jātur ūdenī, un krastā to varētu izvilkt vienīgi, lai pārlaistu ziemu. Pašvaldībai gan ir tiesības pašai lūgt Jūras administrāciju, lai objektu vēlreiz apseko. Līdz šim tas nav darīts.
