ĪSUMĀ:
- Ministrijas neredz problēmas tam, ka cilvēki dzīvo nereģistrētās attiecībās.
- Tiesībsargs iebilst: Nereģistrētam pārim, lai nokārtotu kādas saistības, jāmaksā vairāk.
- Tiesībsargs arī norāda, ka Satversmē nav noteikts, kas vispār ir ģimene.
- Jurists Liepa piekrīt – ģimenes nekonkrētais skaidrojums to ļautu piemērot arī viena dzimuma cilvēkiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā.
- Nevalstiskās organizācijas aizstāv arī sievietes, kuras pēc vardarbības nonāk uz ielas bez nekā.
- Komisija nolēma apzināt problēmas, ar kurām iestādēs griežas nereģistrēti pāri.
Diskusijā Saeimas komisijā pārstāvētas bija Labklājības un Tieslietu ministrijas. To pārstāvji skaidroja, ka šī brīža jomu regulējošais ietvars atbilst Satversmei. Lai arī Satversmē pašlaik rakstīts, ka laulība ir starp vīrieti un sievieti, kopdzīve kā tāda nav aizliegta gan viendzimuma pāriem, gan pretēju dzimumu cilvēkiem, kas nestājas laulībā.
Tiesībsargs Juris Jansons gan nav pārliecināts, ka viss šajā jomā ir kārtībā. Lai gan ministriju pārstāvji uzsvēra, ka atsevišķās situācijās tiek skatītas arī personu psihoemocionālās, ne tikai laulības saites, tomēr pārsvarā cilvēki, kas dzīvo kopā, bet nav laulāti no juridiskā viedokļa, viens otram nav nekas. Tāpat ir dažādi apgrūtinājumi. Tiesībsargs minēja situāciju - divi cilvēki, kas dzīvo kopējā mājsaimniecībā, bet nav precēti. Lai viņi varētu viens otram nodot īpašumu, ir, pēc Jansona vārdiem, jāmaksā "dārgā nodeva", nevis tāda, kāda būtu, ja īpašumu nodotu ģimenes ietvaros.
Jansons kā galveno norādīja, ka beidzot jāsaprot, kāds ir ģimenes jēdziena tvērums.
"Satversmes 110. pantā ir divi ģimenes institūti. Viens ir īpašs ģimenes institūts – laulība, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti. Otrs ir – ģimene. Tātad kā mums ir Satversmes 110. pantā rakstīts: "Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni." Tātad jautājums, kas ir šajā ģimenes jēdziena tvērumā, kā mēs to saprotam. Ar to būtu jāsāk, jo, ja mēs saprotam, ka ģimene ir vienā mājsaimniecībā dzīvojoši cilvēki, tātad viss ir skaidrs," problēmu ieskicēja Jansons.
Arī jurists Lauris Liepa norādīja, ka nav skaidrs, kas ir domāts ar ģimeni. Liepa skaidroja, ka ar atsevišķām darbībām jau redzams – realitātē valsts saprot un atzīst, ka kopā dzīvo ne tikai laulāti cilvēki.
To parāda, piemēram, pandēmijas laikā izmantotais mājsaimniecības termins. Kopā drīkst uzturēties mājsaimniecības locekļi, nevis reģistrētas laulības noslēgušie.
Liepa uzsvēra, ka laulība kā vienīgais ģimeni veidojošais instruments attīstītajā pasaulē ir novecojis un par šo jautājumu ir jādomā.
"Tā ir iniciatīva, ko valsts ir jau soli pa solim spērusi, kaut arī deklaratīvā līmenī norādot, ka vienīgās attiecības, kas tiek atzītas Latvijā, kas veido ģimeni, ir attiecības starp vīrieti un sievieti. Tomēr, pirmkārt, taisnība ir Latvijas tiesībsargam, kurš, precīzi tulkojot Satversmes normu, norāda, ka valsts aizsargā ne tikai laulību starp vīrieti un sievieti, bet arī ģimeni. Un šeit visi klātesošie juristi man piekritīs, ka jēdziens "ģimene" Latvijas tiesībās - ne Civillikumā, vēl jo vairāk, Satversmē - nav definēts.
Tātad, ja tas nav precīzi un šauri formulēts, tad tas nozīmē, ka man jāpiekrīt tiesībsarga atzinumā norādītajam,
ka jēdziens ģimene ietver sevī plašu personu laiku, tai skaitā personas, kas ir ar asins saitēm saistītas, piemēram, attiecības, kādas tās ir starp diviem nereģistrētiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu dzimuma," stāstīja jurists.
Nepieciešamību pēc Dzīvesbiedru likuma izteica arī vairākas organizācijas. Piemēram, kustība "Dzīvesbiedri" un arī centrs "Marta". Šajā centrā to pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt sievietes, lai nav situācijas, kad pēc kopdzīves izbeigšanas sieviete nonāk uz ielas bez nekā, kas viņai piederētu.
Diskusijām varētu gaidīt arī turpinājumu, jo deputāte Anda Cakša ("Jaunā Vienotība") ieteica apzināt valsts iestāžu sniegto informāciju par to, kādas problēmas var rasties šajās iestādēs, kārtojot dažādas darīšanas, esot nereģistrētās attiecībās. Tad būtu skaidrs problēmu saraksts.
Rudenī deputāti apkopos saņemtos viedokļus un vēlreiz atgriezīsies pie šī jautājuma. Jāatgādina, ka aizvien noraidoša attieksme pret nereģistrētu pāru tiesisko aizsardzību ir konservatīvo partiju deputātiem. Viņi uzskata, ka īpašs regulējums nereģistrētiem pāriem pavērs ceļu uz viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu, kas ir pretrunā valsts Satversmei.
"Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uzsāka diskusiju par dažādu ģimeņu modeļiem. Mēs pa vasaru noskaidrosim ministriju un dažādu valsts iestāžu domas, ko viņi domā. Piemēram, sūtīsim Valsts ieņēmumu dienestam vēstuli, ko viņi domā par Dzīvesbiedru likumu. Sūtīsim ļoti daudziem, sākot no Satversmes aizsardzības biroja, beidzot ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Mēs ceram šo jautājumu aktualizēt un iekustināt, jo Latvijai ikviena ģimene, ikviena savienība ir nepieciešama, jo mēs jau tā esam mūsu valstī ļoti maz," pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par").
KONTEKSTS:
Par to, ka juridiski vajag nostiprināt cilvēku attiecības, kas nedzīvo laulībā, runāts jau gadiem. Tas aktualizēts gan saistībā ar viendzimuma pāriem, gan arī heteroseksuāliem pāriem, kuri nav precējušies.
Vēl pirms salīdzinoši neilga laika, apmēram pirms gada, Saeimas vairākums noraidīja tā dēvēto Dzīvesbiedru likumprojektu, kas cita starpā paredzēja valsts aizsardzību arī viena dzimuma ģimenēm.
27. aprīlī portālā "Manabalss" vajadzīgo parakstu daudzumu izdevies savākt iniciatīvai par partnerattiecību regulējumu viendzimuma pāru ģimenēs. Paredzams, ka arī šoreiz uz lielu deputātu atbalstu geji, lesbietes un biseksuāļi nevar cerēt.
