Ministrs: 9.maijā policija strādāja profesionāli; Uzvaras parkā pabija 20-25 tūkstoši cilvēku

ĪSUMĀ:

• Šogad 9. maijā pie Uzvaras parkā bija 8-10 reizes mazāk cilvēku nekā citus gadus.
• Organizētu pasākumu vietā bija ziedu nolikšana. Pie pieminekļa pabija 20-25 tūkstoši cilvēku.
• Ģirģens: Liela loma bijusi laikus noteiktajiem ierobežojumiem pieminekļa tuvumā.
• Policijas uzdevums par ierobežojumu ievērošanu – primāri brīdināt, nevis sodīt.
• 9. maijā par dažādiem pārkāpumiem sāktas kopumā 44 administratīvās lietvedības.
• Policijā izvērtētas arī video un foto liecības par notikušo pie pieminekļa.
• Ministrs nenoliedz – 9. maijā no plkst.14 līdz 16 brīžiem pulcēšanās ierobežojumi nav ievēroti.
• Rīgas domes izpilddirektore atzinīgi vērtē pašvaldības policijas darbu.

Paziņojumā medijiem norādīts, ka 9. maijā katru gadu Uzvaras parka pieminekli apmeklē vidēji ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju, kas rezultējas rupjos sabiedriskās kārtības traucējumos, pārmērīgā alkohola lietošanā un arī agresijā. Šogad cilvēku skaits bija būtiski mazāks: aptuveni 20-25 tūkstoši cilvēku.

Mazākam cilvēku skaitam viens no faktoriem esot bijis arī dienestu preventīvais darbs. Turklāt uz vietas pārsvarā neviens ilgstoši neuzturējās un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Tāpat nebija novērojama un netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi, norāda Iekšlietu ministrijā.

Valsts policija sākusi 44 administratīvās lietvedības pret vairākiem 9. maija svinētājiem Uzvaras parkā, Rīgā. Un premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pieprasījis Ģirģena skaidrojumu par Valsts policijas darbu 9. maijā. Ministra, Rīgas pašvaldības un policijas skaidrojumu pieprasījis arī Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija). 

Paziņojumā norādīts, ka rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu, ievērojot distancēšanās prasības. “Rīkojums nešķiro cilvēkus pēc tautības, nedala cilvēkus tādos, kuriem ir tiesības nolikt ziedus, un kuriem nav, kā arī respektē katra cilvēka personisko motivāciju ziedu nolikšanai, it sevišķi gadījumos, kad personas piemin bojāgājušos radiniekus. 4. maijā arī es ar dēlu noliku ziedus pie Brīvības pieminekļa, svinot Latvijas neatkarības atjaunošanu. Protams, pastāv izņēmumi attiecībā uz personām, kas atklāti cildina nacistiskās Vācijas un PSRS noziegumus pret cilvēci vai pārkāpj valstī noteikto sabiedrisko mieru un kārtību,” pauž ministrs.

Tiek arī norādīts, ka Valsts un pašvaldības policija strādā pēc preventīva modeļa, sākotnēji mutiski brīdinot par distances ievērošanu personas, uz kurām attiecas divu metru ierobežojumi. Šis modelis 9. maijā esot bijis vērsts uz to, lai nepieļautu provokācijas un agresiju.

Operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei. Taču pie paredzamā apmeklētāju skaita tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus, kā arī izveidotu vairākus kilometrus garu rindu.

“Attiecībā uz pulcēšanos, apmeklētāju vidū personas bija vai nu divatā, vai arī savas mājsaimniecības lokā - uz šīm cilvēku grupām neattiecas Ministru kabineta rīkojums ievērot 2 metru distanci. Protams, mēs nevaram izslēgt, ka noteiktos laika brīžos cilvēki pulcējās, neievērojot 2 metru distanci, taču arī policija atradās starp šiem cilvēkiem un pildīja savus dienesta pienākumus, tādēļ nebūtu pareizi iekšlietu dienestu darbu vērtēt pēc atsevišķām, sociālajos tīklos izvietotām fotogrāfijām vai video, kas no zināma leņķa var radīt optisko mānu.

Būtu naivi domāt, ka uz 75. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām pie Uzvaras pieminekļa neviena nebūtu, taču, pateicoties dienestu darbam, novērsām iespējamās masveida nekārtības,” uzsver iekšlietu ministrs.

Pašlaik tiekot analizētas publiski pieejamās fotogrāfijas un video, kā arī tiek vērtēta Valsts policijas Kārtības policijas darba kvalitāte, lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Ministrs ticies ar Valsts policijas vadību un iesniedzis premjerministram skaidrojumu par dienestu darbu.

"Ja kāds vēlas man pārmest kādu neizdarību no iekšlietu ministra puses, nu, es atvainojos, ja kādām likās, ka vajadzētu ar stekiem sist cilvēkus, ar asaru gāzi un vācu aitu suņiem izgaiņāt. Nu, droši vien jūs no manis to nesagaidīsiet," LTV sacīja Ģirģens.

Iekšlietu ministrija norāda uz preventīvajām darbībām, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu:

1. tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās, kas jau samazināja vēlmi noteiktam cilvēku lokam doties pie pieminekļa;
2. tika liegta jebkāda ielas tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, īpaši ziedu tirdzniecība;
3. ar tuvākajiem komersantiem, DUS utt. tika panākts, ka tika liegti atsevišķi pakalpojumi;
4. uz vietas tika izvietoti informatīvie baneri 3 valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci;
5. tika nodrošināta pastāvīga brīdinājumu atskaņošana no policijas autotransporta;
6. uz vietas pie pieminekļa tika izvietotas distancēšanās attāluma zīmes - krustiņi, analogi kā tie ir izvietoti tirdzniecības vietās;
7. operatīvajā sapulcē iepriekšējā nedēļā tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, bet tas pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie konkrētā pieminekļa, kas radītu vēl lielākus epidemioloģiskos riskus;
8. tika veikts preventīvs darbs ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem slēptajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.
9. Uzvaras parka teritorijā sabiedriskās kārtības uzraudzībā tika iesaistīti vairāki desmiti policistu, kas, regulāri patrulējot kājām, pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai šīs prasības tiek ievērotas;
10. sabiedriskās kārtības uzraudzībā iesaistījās kinologi, kā arī hipologi, kuri, esot uz zirga, pārredz situāciju no augstāka skatu punkta, līdz ar to ātrāk pamanot, ja nepieciešams kādu kopu izkliedēt;

“Katru gadu iekšlietu dienesti ir melnā darba darītāji starp divām sašķeltām sabiedrības grupām ar lielu publisko rezonansi un neapmierinātību,” paziņojumā medijiem piebilst Ģirģens.

Arī Rīgas domes izpilddirektore Iveta Zalpētere, runājot par pašvaldības policijas darbu 9. maija pasākumos, to novērtēja atzinīgi. Aculiecinieki un sociālo tīkli komentētāji gan norāda, ka, piemēram, 1. maija protesta akcijā pie Brīvības pieminekļa un 4. maija svinībās policija bijusi krietni stingrāka un izlēmīgāka.

KONTEKSTS: 

Lai gan Otrā pasaules kara beigas Latvijā un citviet Eiropā piemin 8. maijā, tomēr tie, kuri vēlas svinēt pēc padomju vai tagadējās Krievijas tradīcijām, allaž Rīgā pie Uzvaras parka pieminekļa ir pulcējušies 9. maijā. Tā kā spēkā ir ārkārtējā situācija Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ, sestdien, 9. maijā, Rīgā, kā arī Liepājā un Daugavpilī ziedus un vainagus nolikt katrs devās individuāli.