"Nacionālos bruņotos spēkus un Zemessardzi cenšamies iesaistīt funkcijās, kas viņiem ir vistuvākā," stāstīja ministrs. Tādējādi palīdzība noderīgāka būs uz robežas, lai kontrolētu, vai ieceļotāji ir aizpildījuši "Covidpass". Ģirģens piebilda, ka karavīri un zemessargi arī nevarētu uzraudzīt Covid-19 pārkāpumu sabiedrībā, jo viņi nemāk sastādīt administratīvos protokolus, uzsākt lietas – tas ir policijas darbs.
Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks dienesta organizācijas jautājumos Ivars Ruskulis žurnālistiem trešdien uzsvēra, ka uz Lietuvas un Igaunijas robežām netiks veikta robežkontrole, bet gan robežsargi, gan policisti kopā arī ar zemessargiem patrulēs uz ceļiem. Ruskulis aicināja visus iebraucēju 48 stundas pirms ierašanās Latvijā reģistrēties "Covidpass.lv". Ja tas nebūs izdarīts, par to var draudēt sods.
"Uz lielajiem ceļiem patruļas būs 24/7, uz meža ceļiem - epizodiski," norādīja Ruskulis.
Policija turpinās sadarboties ar pašvaldību policijām. Ģirģens pārliecināts, ka ir jāturpina strādāt preventīvi gan ar sabiedrību, gan komersantiem, lai skaidrotu, kāpēc ierobežojumi ir nozīmīgi.
"Nedrīkstam brutāli izturēties pret sabiedrību," uzsvēra ministrs. Vienlaikus pret cilvēkiem, kuri pret ierobežojumiem izturas nihilistiski, tos nicinot, tiks sāktas administratīvās lietas. Ģirģens gan uzsvēra, ka vairums cilvēku un uzņēmēju ir vērsti uz sadarbību un saprot, ka tas ir kopīgs uzdevums, lai tiktu ārā no Covid-19 krīzes.
Ģirģens atgādināja savas partijas "KPV LV" saukli, ka jāsāk pašam ar sevi.
Proti, katram jāizvērtē savas darbības, lai būtu pēc iespējas mazāk kontaktu – iespējams, uz veikalu var aiziet nevis trīs, bet vienu reizi nedēļā.
Vienlaikus policijas noslogojums pašlaik ir ļoti liels. Atbildot uz jautājumu par to, kā klājas ar noziegumu atklāšanu, kas nav saistīti ar Covid-19, Ģirģens sacīja, ka lietas tiek prioritizētas.
Prioritāri ir smagi, sevišķi smagi noziegumi, vardarbība, finanšu noziegumi, ēnu ekonomika, kā arī noziegumi virtuālajā vidē.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija) iepriekš sacīja, ka, ieviešot stingrākus ierobežojumus, policijai būs pastiprinātāk jākontrolē sabiedrība un palīgā varētu nākt Nacionālie bruņotie spēki.
