ĪSUMĀ:
- Bordāns izsaka neuzticību Kalnmeieram saistībā ar viņu darbu naudas atmazgāšanas apkarošanā.
- Ģenerālprokurora darbība apdraud "Moneyval" noteikto rekomendāciju ieviešanu cīņā ar naudas atmazgāšanu.
- TM secina: Ir pazīmes, ka Kalnmeiers neatbilst nevainojamas reputācijas prasībām.
- Bordāns aicina valdību rosināt Augstākās tiesas (AT) priekšsēdim sākt pārbaudi par Kalnmeiera atbilstību amatam.
- Šis aicinājums gan nav AT priekšsēdētājam saistošs, bet viņam to var likt darīt trešdaļa Saeimas deputātu.
- AT priekšsēdētājs atturas no komentāriem un norāda, ka nepastāv neviens no likumā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.
- Kalnmeiers atturas komentēt ierosinājumu par neuzticības izteikšanu; to darīs, kad saņems dokumentu ar ministra pārmetumiem.
Tieslietu ministrija ir viena no atbildīgajām par Latvijas finanšu sektora sakārtošanu un starptautisko prasību ieviešanu cīņā ar naudas atmazgāšanu, un viena no atbildīgajām iestādēm ir Ģenerālprokuratūra.
Ministrija secināja, ka “ir pamats uzskatīt, ka ģenerālprokurora līdzšinējā attieksme un darbība apdraud” noteikto uzdevumu izpildi rekomendāciju ieviešanai un valdības deklarācijā noteikto uzdevumu izpildi, “līdz ar to arī finansiālo un ekonomisko stabilitāti valstī”, jo tas var ietekmēt lēmumu par Latvijas iekļaušanu “pelēkajā sarakstā”
Ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus pērn 23. augustā klajā nāca Eiropas Padomes ekspertu komitejas "Moneyval" naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas eksperti. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija var nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.
Ministrija konstatēja pazīmes, kas liecina, ka Kalnmeiers neatbilst likumā noteiktajām ģenerālprokuroram izvirzītajām nevainojamas reputācijas prasībām, tāpat viņš nespēj nodrošināt kvalitatīvu prokuratūras darbu, kontroli pār padoto prokuroru darbu, nespēj organizēt darbu tā, lai prokuratūra iespējami ātri pārņemtu savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.
Ministra paziņojumā teikts - “secināms, ka ģenerālprokurora līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām ģenerālprokurora amata ieņemšanai”.
Tāpēc ir nepieciešams steidzams un objektīvs novērtējums Kalnmeiera atbilstībai ģenerālprokurora amatam, tāpēc “nepieciešams rosināt Prokuratūras likumā paredzēto pārbaudi”.
Likums nosaka, ka Saeima var ģenerālprokuroru atbrīvot no amata, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots AT tiesnesis pārbaudē konstatē kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem, un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.
Likums nosaka, ka pārbaudi par ģenerālprokurora atbilstību amatam ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.
Bordāns jau nosūtījis aicinājumu valdībai lemt par to, lai rosinātu Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam sākt pārbaudi, pēc kuras vērtētu Kalnmeiera atbilstību amatam.
Tiesa, šis aicinājums nav saistošs, un var rosināt Saeimai balsot par to, lai uzliktu Bičkovičam par pienākumu sākt pārbaudi, lai vērtētu Kalnmeiera atbilstību amatam.
Ja šāda pārbaude tiks uzsākta, tai nav konkrēta termiņa, taču tā jāpabeidz “saprātīgos termiņos”.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs atturas no komentāriem par tieslietu ministra paziņojumu par ģenerālprokurora atbilstības amatam izvērtēšanu un norāda,
ka pašlaik nepastāv neviens no Prokuratūras likuma 41.3 panta 2.daļā paredzētajiem apstākļiem pārbaudes veikšanai.
Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica, ka Bordāna rīcībā redz "mēģinājumu pakārtot zināmus notikumus, darbības zem likuma prasībām".
Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts - prasība AT priekšsēdētājam nozīmēt pārbaudi ir jāpamato ar konkrētiem faktiem, tos pakārtojot tiesību normu prasībām.
"Tā ir juridiska, nevis politiska pārbaude. Ir jāuzrāda pārkāpuma fakts, ko likuma prasa," stāstīja Pleps.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis paudis, ka ģenerālprokuroru nedrīkst atstādināt, vadoties pēc politiskiem motīviem bez juridiska pamatojuma.
Kalnmeiers žurnālistiem sacīja, ka ar detalizētu informāciju nav iepazīstināts, motivācija nav skaidra, līdz ar to grūti komentēt ministra pārmetumus. "Zinu tik daudz, ka mani vaino visos iespējamajos grēkos," sacīja ģenerālprokurors.
Viņš norādīja, ka ministra rīcība viņam nav pārsteigums. "Ja mēs atceramies Jaunās konservatīvās partijas gan priekšvēlēšanu retoriku, gan sauktās nomaināmās personas. Vienkārši viņi pilda to, kas bija paredzēts. Es domāju, ka ne es pirmais, ne pēdējais," sprieda Kalnmeiers.
Kalnmeiers, vaicāts, vai ir pamats vērtēt viņa atbilstību amatam, sacīja, ka vispirms ir jāredz izvirzītie pārmetumi, lai varētu atbildēt uz šo jautājumu. "Es nedomāju, ka es strādāju ideāli un ka man nav nekādu trūkumu, bet ir jāredz konkrēti [pārmetumi]," teica Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors izteica cerību, ka drīzumā saņems dokumentu, kur uzskaitīti pārmetumi par viņa darbu, un varēs sniegt savus paskaidrojumus "par šiem apgalvojumiem".
"Ja mēs esam demokrātiski tiesiska valsts, tad man ir jābūt iespējai arī sniegt savus skaidrojumus," teica Kalnmeiers.
Ģenerālprokuroram piektdien, 17. maijā, ir paredzēta tikšanās ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, taču jautājumu par tieslietu ministra izteikto ierosinājumu neesot plānots pārrunāt.
Kalnmeiera pilnvaru termiņš beigsies pēc gada, likums arī liedz viņam ieņemt amatu trešo reizi pēc kārtas. Saeima par viņa pārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā nobalsoja 2015. gada maijā.
Kalnmeiers toreiz Latvijas Radio atzina, ka ir pārsteigts par Saeimas vienprātību balsojumā. Savukārt, runājot par prioritātēm, ģenerālprokurors pirmkārt minēja prokuratūras darba nepasliktināšanos, ņemot vērā valdības plānus samazināt budžetu, kā arī iekšējo drošību nenosakot prioritāšu sarakstā.
Kalnmeiera pirmais pilnvaru termiņš beidzas 2015. gada jūlijā, un atkārtoti šim amatam viņu virzīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Pirmo reizi ģenerālprokurora amatā Kalnmeiers tika ievēlēts 2010. gadā, kad negaidīti aizklātajā balsojumā šajā amatā atkārtoti netika atbalstīts Jānis Maizītis. Toreizējais Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Kalnmeiers bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja Bičkoviča nākamā izvēle ģenerālprokurora amatam.
Respektējot tiesu varas neatkarību, ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atturas komentēt Bordāna paziņojumu. Vienlaikus koalīcija pirmdien uzklausīs tieslietu ministra ziņojumu.
Lai Saeima varētu prasīt pārbaudi Bičkovičam, tam nepieciešamas vismaz 34 balsis. Bordāna pārstāvētajai Jaunajai konservatīvajai partijai Saeimā šobrīd ir 15 deputāti, tātad jāsavāc vēl vismaz 19 balsis. Pārējās partijas solās vēl domāt, vai atbalstīt Bordāna iniciatīvu. Opozīcijā esošās "Saskaņas" un ZZS frakciju vadītāji gan sarunā ar Latvijas Televīziju par tieslietu ministra rosinājumu izteicās visai kritiski, savukārt koalīcijas partijas plāno ar iniciatīvas iemesliem tuvāk iepazīties pirmdien gaidāmajā sadarbības sanāksmes sēdē.
Saeima tikai vienu reizi jauno laiku vēsturē ir vērsusies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, prasot sākt pārbaudi par ģenerālprokurora darbu. Tas notika pirms 19 gadiem, kad 55 Saeimas deputāti tā laika Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam prasīja veikt ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa darbības pārbaudi.
Guļāns procesuālu neprecizitāšu dēļ lūgumu atteica. Bet Skrastiņš pats atkāpās no amata. Deputātu neapmierinātība bija saistīta ar iespējamiem prokuratūras pārkāpumiem tā dēvētajā pedofilu lietā.
