Saeima ar lēmumu par novadu reformas pieņemšanu iezīmējusi pašvaldību iedalījumu, kāds būs 2021. gada 1. jūlijā. Tagad pašvaldībām ir gads laika, lai topošās jaunās pašvaldības sāktu sadarbošanos, sacīja Pūce. Viņš norādīja, ka likums uzliek pienākumu kopīgi izstrādāt teritoriālo plānojumu un uzsākt apvienošanas programmas realizāciju.
Tikmēr Saeimai un Ministru kabinetam no likuma izriet uzdevums gan piedāvāt risinājumu saistībā ar kultūrvēsturisko zemju aizsardzību, gan administratīvo reģionu izveidi, gan jautājumā par dažādu normatīvu ieviešanu saistībā ar jauno administratīvo teritoriju darbības uzsākšanu, norādīja Pūce.
Politiķis vērtēja, ka debates par reformu sabiedrībā un Saeimā bijušas asas. Taču viņš esot gandarīts, ka tās ir notikušas, jo tas liecinot par “reālu plurālistisku, demokrātisku vidi Latvijā lēmumu pieņemšanā, spēju ikvienam piedalīties un spēju pat ļoti asu pretrunu gadījumā pieņemt politiskus lēmumus”.
“Pirmajā dienā pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās administratīvi teritoriālā reforma ir atbalstīta Saeimā. Paldies!” sacīja Pūce.
“Iedzīvotāji ar laiku jutīs šīs reformas pozitīvos ieguvumus, bet tie ieguvumi būs ļoti lieli,” LTV raidījumā “Panorāma” solīja Pūce.
Taujāts par mazāko pašvaldību – Valkas, Līvānu un Saulkrastu novadu – dzīvotspēju, ministrs pauda, ka tām visām ir pietiekams iedzīvotāju skaits, lai nodrošinātu pamatfunkcijas, vienlaikus atzīstot – būs jādomā par īpašiem atbalsta mehānismiem vietvarām ar mazāku iedzīvotāju skaitu nekā vidēji.
Pūce arī solīja, ka pašreizējā valdība vēl piedāvās pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformu.
Savukārt uzrunājot Saeimas deputātus īsi pirms galīgā balsojuma, ministrs norādīja, ka 500 dienās ir noiets ceļš no idejas par reformu līdz balsojumam Saeimā galīgajā lasījumā. "Pašvaldību reforma nav kartes izkrāsošana, šie jaunie novadi nav nejauši, tie nav tikai iekrāsotas kontūras kartē, aiz šiem novadiem stāv cilvēki," sacīja Pūce, uzsverot, ka reformas mērķis nav bijis kāds noteikts novadu skaits.
"Latvijas Banka secina, ka pašvaldību budžetiem izglītības, veselības un sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienesta funkciju izpildei, ja mēs neko nemainītu, līdz 2040. gadam 2018. gada cenās vajadzētu papildu 180 miljonus eiro. Bet saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm, ja pašvaldības vidējais izmērs pieaugs līdz 20 000 iedzīvotāju, potenciālais ietaupījums gadā būtu 196 miljoni eiro. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 42 pašvaldību modelī, kuru jūs nupat kā esat atbalstījuši un no kurām 35 ir novadu pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits novados būs ap 28 000 iedzīvotāju.
Līdz ar to vidējais ietaupījums visu funkciju īstenošanai novados pārsniegs 200 miljonus eiro gadā. Tas nozīmē milzīgas iespējas ar esošajiem līdzekļiem izdarīt vairāk," sacīja ministrs.
Arī par reformu atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!") atzīmēja, ka tiks turpināts darbs pie kultūrvēsturisko identitāšu stiprināšanas un kultūrvēsturisko telpu attīstīšanas, stiprāka un sabalansētāka otrā teritoriālā pārvaldes līmeņa izveides.
Opozīcijā esošās partijas “Saskaņa” deputāte Regīna Ločmele-Luņova pirms galīgā balsojuma paziņoja, ka "Saskaņas" frakcija balsos "atturoties", jo "neuzņemsies atbildību par valdības un valdošās koalīcijas sagatavoto reformu, kura, mūsuprāt, ir nepārdomāta un nekvalitatīva".
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) sacīja, ka nav realizēta reforma, bet gara procesa ietvaros ir tikai sagatavots dokuments, kas parādīs, vai reforma tiks vai netiks īstenota. "Šī reforma [tāpat neko] nedod cilvēkiem, šī reforma var dot cilvēkiem pie attiecīgā darba," piebilda Dolgopolovs, uzsverot, ka tas ir tikai pirmais solis kopējā darbā un pašvaldībām būs ļoti grūti pašām sākt reorganizēties.
Tikmēr Saeimas opozīcijā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības valde uzskata, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas gaita Saeimā bijusi nedemokrātiska, bez konsultācijām ar vietējām pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Turklāt valdošā koalīcija, aizsedzoties ar ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ, pieļāvusi sasteigtu un nepārdomātu novadu reformas īstenošanu.
Reformu kā kļūdainu arī pirms balsojuma par šo likumprojektu novērtēja ZZS frakcijas deputāts Viktors Valainis:
"Šajā reformā vairākas svarīgas lietas ir atliktas uz kaut kādu vēlāku laiku.
Esat iekodējuši savstarpēji izslēdzošas lietas - gan otrā līmeņa pārvaldības, gan nulles līmeņa pārvaldības modeli. Tātad strādāsim abos virzienos? Manuprāt, tie ir savstarpēji izslēdzoši līmeņi. Kad nonāksim pie praktiskā risinājuma, Saeima beidzot sapratīs, ka tas tā nevar būt. Runājot par labiem piemēriem, man gribas minēt Somiju, kur reformas izglītībā, veselībā un administratīvi teritoriālā reforma notika kopā. Tas, protams, nenotika dažos mēnešos, bet rūpīgā darbā, ko varēja izskaidrot katram iedzīvotājam."
KONTEKSTS:
Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazinās no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
