Pagājušajā diennaktī koronavīruss izdzēsis vēl 37 sasirgušo dzīvības. Diennaktī reģistrēto nāves gadījumu skaits sācis augt oktobrī, un oktobra beigās, kad Covid-19 nāves pļauja Latvijā sasniedza līdz šim augstāko punktu, – tika saņemtas ziņas par 64 mirušajiem diennaktī.
Kopumā viena mēneša laikā – no 10. oktobra līdz 10. novembrim – reģistrēti 804 ar koronavīrusu saistīti nāves gadījumi, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā. Par to liecina operatīvie dati, ko Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ik dienu apkopo.
“Uz doto brīdi mums ir jau septiņas nāves. Tas jau ir slogs dzesēšanas iekārtai, tomēr tos līķus mēs kādu laiku arī turam,” pastāstīja Rīgas 1. slimnīcas valdes priekšsēdētāja Natālija Zlobina.
Rīgas 1. slimnīcā, kas ir ambulatorā ārstniecības iestāde, līdz ar Covid-19 nodaļas atvēršanu aktualizējies jautājums par morga izmantošanu un tā remontu. Naudu piešķirs Rīgas dome. Pašlaik kā morgu slimnīca izmanto 19. korpusa pagrabstāvu.
Slimnīcas morga dzesēšanas iekārtas tagad remontēs. Covid-19 dēļ mirušos tur nogādā pa kāpnēm, kas ir samērā sarežģīti, tāpēc plāno uzlabojumus.
“Nacionālie bruņotie spēki tieši tam mums ir, lai nestu pa stāvām trepēm, kur nav nekādas automātiskās ierīces, lai mēs varētu nogādāt uz šīm telpām tieši tos līķus. Tā nav opcija – vadāt šurpu, turpu,” norādīja Zlobina.
“Patlaban situācija ir bēdīga. Pilsētā mirst ļoti daudz cilvēku. Ir jāvakcinējas,” saka kapracis Deniss no Daugavpils, kur veido papildu apbedījuma vietas.
Kopumā līdz šim Latvijā miruši vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku ar Covid-19. Lietuvā šis skaitlis ir lielāks – pāri sešiem tūkstošiem, bet Igaunijā, kur infekcija patlaban izplatās ļoti strauji, reģistrēti vien nedaudz virs 1600 nāves gadījumiem, kas saistīti ar Covid-19.
Kāpēc tādas atšķirības? Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norādīja, ka iemesli var būt dažādi. “Pirmkārt, vakcinācijas aptvere, otrkārt, vakcinācija riska grupās. Ierobežojumi – kādi ir ieviesti, kādi nav ieviesti. Veselības aprūpes sistēma. Tas viss ir tāds komplekss, kas var ietekmēt šo rezultātu. Tur ir arī jautājums, kā kura valsts noziņo: vai tā noziņo tikai laboratoriski apstiprinātos, vai viņi varbūt noziņo tikai slimnīcās mirušos,” skaidroja SPKC speciāliste Santa Pildava.
Latvijā nāves apliecībās aptuveni 90% cilvēku, kuri bijuši inficēti ar lipīgo vīrusu un miruši, Covid-19 bijis nāves pamata cēlonis. Bet pārējiem – nāvi veicinošs faktors.
