ĪSUMĀ:
- Uztura speciālisti medu slavē kā dažādu veselību stiprinošu vielu avotu;
- Medus cena - no septiņiem līdz 20 eiro par kilogramu;
- Medus kvalitāti nosaka ar piecu rādītāju palīdzību;
- "Aizliegtā paņēmiena" pārbaudītajiem paraugiem mitruma un saharozes līmenis normas robežās;
- Maldina pircējus, izmantojot apzīmējumu "eko".
Medū daudz dažādu veselību stiprinošu vielu
Bišu galvenā loma dabā ir apputeksnēt augus, bet paralēli sevis nodrošināšanai tās uzsūc ziedošu augu nektāru, no kā tālāk veido savus barības krājumus. Nektāru bites guzās nes uz savām mājām pie saimes. Tālāk bites nektāru pārstrādā medū, vairākkārt ierijot un atrijot. Medu bites liek šūnās, žāvē, aizvāko ar vasku, un krājums ir gatavs.
Vienā bišu saimē var būt pat 60 tūkstoši bišu. Galvenā starp tām ir bišu māte, kuras uzdevums ir dēt olas un rūpēties par saimes demogrāfiju. Nektāru savukārt vāc darba bites, kuru darbs nav viegls. Saulainā dienā darba bite nektāra vākšanā pavada apmēram desmit stundas. Tās dzīves ilgums ir apmēram viens mēnesis, pēc tam darba bite mirst un vietā nāk cita. Cilvēki, paņemot bišu medu, sākumā to atvāko, tad speciālā iekārtā iztecina no šūnām, liek burciņās un laiž tirdzniecībā.
Uztura speciālisti medu allaž slavē, jo līdzās labajai garšai medū ir arī daudz dažādu veselību stiprinošu vielu - antioksidanti, dažādas minerālvielas, vitamīni. Arī medus cukurs ir organismam labāks. Atšķirībā no parastā baltā cukura, kas cilvēka organismam vēl pašam ir jāpārstrādā, medū esošo glikozi un fruktozi bites jau ir pārstrādājušas un cilvēka ķermenī tie šķīst vieglāk.
Tomēr raidījums "Aizliegtais paņēmiens" cenšas noskaidrot - cik lielā mērā bišu radītais medus nonāk pie cilvēkiem tāds, kādu daba to ir iecerējusi? Cik medus ir bioloģisks, cik veselīgs un ko tālāk ar medu dara cilvēki, lai to varētu saglabāt ilgāk un izdevīgāk pārdot? Izpēti raidījums sāk ar to, ka dažādās tirdzniecības vietās iegādājas 14 dažādu medu paraugus. Tie tiek pārbaudīti zinātniskajā institūtā "Bior".
"Aizliegtais paņēmiens" izvēlas:
- "Bio medus", firma “Latvijas Bio Mazie Kokini”, biškopis Pāvels Baranovskis. Ievākts Latgalē, Daugavas loku un Latgales ezeru apkārtnē. Cena: aptuveni 14,80 eiro kilogramā.
- Medus ražotājs "Langnese" no Vācijas. Norādītā medus izcelsme: Eiropas Savienības (ES) un ārpus ES valstīm ražots medus maisījums. Tas nozīmē, ka Vācijā medus ir tikai fasēts. Cena: 11 eiro kilogramā.
- Medus no Lietuvas. Norādītais ražotājs Lietuvas firma “Medaus pirkliai.” Izcelsme: ārpus ES valstīm ražots medus maisījums. Tātad arī Lietuvā tikai fasēts. Cena: 13,80 eiro kilogramā.
- Ražotājs firma “Vinnis” Cēsīs. ES un ārpus ES valstīm iegūta medus maisījums. Cena: 12,50 eiro kilogramā.
- Ziedu medus "Liepkalni". Izgatavots firmā “HAR”. Ādažu novadā. Cena: 8,80 eiro kilogramā
- Liepziedu medus. Ražotājs firma “Vinnis” Cēsīs. Cena: 14 eiro kilogramā.
- Medus ar zīmolu “I love eco”. Fasēts Dānijā, un norādīts, ka medus nācis no Bulgārijas un Rumānijas. “I love eco” ir tirdzniecības tīkla "Rimi" mātes kompānijas - zviedru uzņēmuma "Ica" ekoloģisko produktu līnijas zīmols. Cena: 13,15 eiro kilogramā.
- Liepu medus. Biškopis Jānis Vainovskis. Ražotājs firma "Meduspils" Brocēnu novadā. Cena: 13,75 eiro kilogramā.
- Dažādu ziedu medus. Ražotājs zemnieku saimniecība "Rubeņi". Cena: 7,50 eiro kilogramā.
- Āboliņa – amoliņa ziedu medus. Biškopis Rimants Miknis no Auces novada. Cena: 9,60 eiro kilogramā.
- Medus no Ķemeru Nacionālā parka. Biškopis Jurijs Volkovs. Cena: 9 eiro kilogramā.
- Liepziedu medus. Ražotājs, fasētājs firma "Deiva". Izcelsme: Latvija. Cena: 21,67 eiro kilogramā.
- Dažādu ziedu medus. Ražotājs, fasētājs firma "Deiva". Izcelsme: Latvija. Cena: 18,30 eiro kilogramā.
- Medus no zemnieku saimniecības "Jaunjaunzemi" Jaunpiebalgas novadā, saimnieks Jānis Ozers. Cena: 20 eiro kilogramā.
Redzams, ka cena vienam medus kilogramam svārstās robežās no apmēram septiņiem līdz pat 20 eiro. Tā atkarīga gan no tā, kur medus tiek pirkts, kāds ir veikala uzcenojums, gan arī no iepakojuma tilpuma. Tomēr ir vēl arī citi faktori - bioloģiski iegūtais medus ir dārgāks. Tāpat dārgāks ir monoflorais jeb no viena auga iegūts medus.
Medus kvalitāti nosaka ar pieciem rādītājiem
Visam raidījuma sapirktajam medum tika analizēti pieci rādītāji, kuru robežas nosaka arī Latvijas likumdošana. Pirmais: mitruma līmenis, otrais: saharozes īpatsvars, trešais: cik daudz ir reducējušo jeb labo cukuru, ceturtais: diastāzes skaitlis, kas raksturo medus bioloģisko vērtību, piektais: hidroksimetilfurfurols jeb saīsinājumā HMF, kas tiek uzskatīts par kancerogēnu vielu un rodas no medus pārlieku karsēšanas.
Atbilstoši valdības noteikumiem mitruma līmenis medū nedrīkst pārsniegt 20%; saharozes īpatsvaram pēc likuma jābūt mazāk par 5 gramiem no simta; reducējošu cukuru - fruktozes un glikozes - īpatsvars nedrīkst būt zemāks par 60 gramiem uz simts; jo augstāks diastāzes skaitlis - kas nedrīkst būt zem 8 - jo medus bioloģiski vērtīgāks; hidroksimetilfurfurola klātbūtne (HMF) nevar pārsniegt 40 miligramus uz kilogramu.
Lai labāk iepazītos ar medus ražošanu, raidījums viesojas pie bitenieka Jāņa Vainovska, kuram ir vairāk nekā 20 gadu pieredze šajā nozarē. Šobrīd viņam ir aptuveni 350 bišu saimes. Ziemas laikā tās atpūšas - ne gluži guļ, bet, stropā savēlušas tādu kā kamolu, sildās un barojas ar medu. Kamola iekšpusē temperatūra ir apmēram 25 grādi. Vainovska uzņēmuma "Meduspils" produkcija šobrīd tiek pārdota vairāk nekā divdesmit vietās Latvijā. Medus ziņā saimniecības specializācija ir monoflorais jeb viena veida augu medus - rapšu, pūpolu, pieneņu, arī kumelīšu, viršu, griķu, rudzupuķu, pat latvāņu. Lai pie tā tiktu, stropi ar bitēm ceļo tur, kur konkrētais augs tobrīd zied. Katru šūnu, kad tā ir pilna ar medu, bite pati arī to aizvāko, lai tajā nesasūcas ūdens.
Kas notiek, ja medu no stropa ņem ārā, vēl pirms bites paspējušas to aizvākot? Bitenieks Vainovskis stāsta - var gadīties, ka bites nav aizvākojušas, bet tad mitrums ir jāpārbauda pašiem. "Paņemot rāmīti rokā, tu jau jūti pacilājot. Vai tur tek, vai netek nektārs ārā, un, ja nektārs ārā vairs netiek, tad praktiski medus ir atņemams. Mājās drošības pēc jau varam paturēt, jo bites pēc būtības jau vairs neko tam medum nedara, viņas tikai viņu žāvē, viņas visu izdarījušas," teica Vainovskis.
Pēc rāmju izņemšanas no stropa nākamais posms ir medus attīrīšana no liekajiem piemaisījumiem. Pēc tam tas ir gatavs lietošanai un pārdošanai. Taču ne visu uzreiz var pārdot. Medus ir jāuzglabā, un, ņemot vērā tajā esošos cukura kristālus, tas ar laiku cukurojas. Vainovskis stāsta, ka rietumvalstīs cilvēki iecienījuši medu principā tikai šķidrā veidā, bet, piemēram, Lietuvā populārs ir ciets medus. Tādu Latvijas pircēji neiegādājas, taču pērkot restrukturizētus medus jeb puskrēmīgus medus veidus. Ja tomēr pircējs vēlas viendabīgu, mīkstu un šķidru medu, tas tiek pirms likšanas burciņās sildīts. Ar to gan jābūt vērīgiem - darot to ilgstoši un vairākkārtīgi, medū attīstās hidroksimetilfurfurols jeb saīsinājumā HMF, kas ir kancerogēna viela.
Sildīšana un pasterizācija var ietekmēt medus bioloģisko vērtību.To nosaka ar diastāzes skaitli, kas tiek izteikts īpašās Gotes vienībās. Skaitlis raksturo dažādu bioloģisko vielu kopējo klātbūtni medū. Šajā gadījumā, jo skaitlis augstāks, jo labāk. Vainovskis norāda, ka, pareizi medu sildot, to sabojāt nevar. Atsevišķas medus šķirnes kā, piemēram, akāciju medu, sildīt nevajagot, jo tā kristalizācijas process ir ļoti lēns un medus ilgstoši spēj būt dzidrs.
No kurienes medus nācis, fasētājam nav jāatklāj. Tomēr raidījums izpētījis, ka galvenie spēlētāji pasaules medus tirgū šobrīd ir ķīnieši. Ķīnā kopumā tiek saražota vairāk nekā ceturtā daļa no pasaules pārtikā lietojamā medus, un lielu daļu no tā Ķīna eksportē uz ES valstīm, kas pašas spēj saražot vien 60% no pieprasījuma. Saistībā ar to pasaulē ir bijuši vairāki skandāli, kad Eiropas ražotāji pieķerti, Ķīnas medu patērētājiem uzdodot kā iegūtu Eiropā. Tāpat ķīnieši apsūdzēti arī medus viltošanā, kas var izpausties, gan tirgojot dažādu ziedu jaukto medu, gan arī pievienojot cukura sīrupus. Latvijas biteniekus šobrīd vairāk satraucot Ukraina, kas spēj saražot daudz kvalitatīva medus un piedāvāt par zemāku cenu.
Paraugiem mitruma un saharozes līmenis normas robežās
Kad raidījums saņem atpakaļ laboratorijas datus, atklājas, ka zemākais mitrums ir diviem paraugiem - Latvijas medum "Vinnis" (mitrums - 15,4%) un Vācijas medum "Langnese" (mitrums - 16,0%). Abos paraugos fasēts ES un ārpus ES iegūts medus maisījums. Augstākais mitrums ir bijis diviem paraugiem - Dānijā fasētam medum no Rumānijas un Bulgārijas "I love eco" (mitrums - 17,6%), ziedu medum "Liepkalni" (mitrums - 17,8%) un "Deiva" dažādu ziedu medum (mitrums - 18,4%). Šajā rādītājā ar medu viss ir kārtībā, jo kritiskā mitruma robeža, kā to nosaka likums, ir 20%.
Saharozes līmenis nevienam no medus paraugiem nav augstāks par 1%, kas nozīmē - neviens no tiem nav viltots un mākslīgie saldinātāji nav izmantoti. Arī reducējošie cukuri, kuru īpatsvaram saskaņā ar likumiem jābūt ne mazākam par 60%, medu paraugos ir normas robežās. Augstākie rādītāji ir abiem medus "Vinnis" paraugiem - medus parastais "Vinnis" (īpatsvars - 79%) un liepziedu medus "Vinnis" (īpatsvars - 78,7%). Savukārt mazākais reducējošo cukuru īpatsvars ir firmas "Deiva" liepu ziedu medū (īpatsvars - 69,7%) un raidījuma apciemotā bitenieka Jāņa Vainovska "Liepu medū" (īpatsvars - 67,5%). Pēc Latvijas biškopības biedrības datiem, reducējošo cukuru vidējais rādītājs liepu medū ir apmēram 69,5%.
Svarīgs medus bioloģiskās vērtības rādītājs ir diastāzes skaitlis. Diastāze ir ferments, ko nogatavošanās procesā bites pievieno medum. Ja skaitļa vērtība ir zema, tas var liecināt par to, ka bites ir mākslīgi piebarotas ar cukura sīrupu, vai arī ferments ir mākslīgi termiski apstrādāts. Vērtība nedrīkst būt zemāka par astoņām Gotes vienībām. Saņemot laboratorijas rezultātus, raidījums secina, ka nevienam no tiem kritiskā robeža nav tikusi pārsniegta. Augsti rādītāji konstatēti medum no Ķemeru nacionālā parka (37,8), āboliņa - amoliņa ziedu medum no Auces novada (32,6), kā arī firmas "Deiva" dažādu ziedu medum (25,50). Augsti rādītāji ir arī Latgales medum, medum no saimniecības "Jaunjaunzemji" un "Liepkalnu" ziedu medum. Zemākie rādītāji bijuši firmas "Vinnis" medum (9,9) un Lietuvā fasētam firmas "Medaus pirkliai" medum (8,6).
Apmāna pircējus, lietojot apzīmējumu "eko"
Firmas "Vinnis" medi iepriekš izcēlās ar labiem mitruma rādītājiem un augstu reducējošo cukuru īpatsvaru. Savukārt diastāzes rādītājos tie nonākuši saraksta lejasgalā. Viens skaidrojums varētu būt tāds, ka šis medus ir pasterizēts un, lai panāktu ilgāku glabāšanas termiņu, karsēšanas rezultātā cietusi tā bioloģiskā vērtība. Otrs - ka medus, kurš ir importēts no valstīm ārpus Eiropas Savienības, pats par sevi nav ar augstu bioloģisko vērtību.
Raidījums norāda, ka pārsteigums zemā diastāzes skaitļa ziņā ir "Rimi" zīmola "I love Eco" medus (11,4), kas tiek pasniegts kā ekoloģiski tīrs produkts ar medus izcelsmi no Bulgārijas un Rumānijas. Arī šis medus ir vai nu pasterizēts, vai nu arī bulgāru un rumāņu biškopji kaut kur pa ceļam - medus apstrādes procesā ir pazaudējuši lielu daļu no medus bioloģiskās vērtības.
Pēdējā rādītāja rezultāts raksturo to, cik lielā mērā medus bijis pakļauts dažādiem termiskiem procesiem. Medus sildīšanas laikā attīstās hidroksimetilfurfurols jeb HMF, kura atļautās normas kā kancerogēnai vielai tiek ierobežotas. Jo augstāks hidroksimetilfurfurola rezultāts, jo sliktāk. Starp pārbaudītajiem paraugiem augstākais rezultāts bijis firmas "Vinnis" medum (59,3), medum "I love Eco" (57,6) un medum "Langnese" (41,5). Zemākie rezultāti - medum no Ķemeru Nacionālā parka (1,8), zemnieku saimniecības "Rubeņi" dažādu ziedu medum (1,59) un "Meduspils" ražotajam liepu medum (zem 1).
Raidījums secina, ka vairākiem medus paraugiem tieši novērojama apgrieztā proporcija – bija zems diastāzes skaitlis, bet tagad ir augsts HMF, kas nozīmē, ka medus sildīts un karsēts tā, ka bioloģiski tas zaudējis savu vērtību. Saskaņā ar valdības noteikumiem, medus HMF rādītājs nedrīkst būt augstāks par 40. Izņēmums vien ir medus, kas iegūts tropu klimatiskajā joslā, kuram HMF nedrīkst pārsniegt 80. Firmas "Vinnis" un Vācijas medus "Langnese" gadījumā patērētājs to uzzināt nevar, jo medus daļēji vests no valstīm ārpus ES, kas tikpat labi var būt arī zemes tropu joslā.
Savukārt uz "I love Eco" zīmola medus norādīts, ka tā izcelsme ir Bulgārija un Rumānija, kas nav tropu valstis. Iegūtos rādītājus raidījums nodevis Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā, kas konkrētiem produktiem veiks papildu analīzes. Ja HMF pārsniegtā norma atkārtosies arī citos paraugos, tad šim medum no veikalu plauktiem būs jāatvadās.
No visiem 14 medus paraugiem raidījums ar plus zīmi izceļ bitenieka Jurija Volkova medu no Ķemeru nacionālā parka, bitenieka Jāņa Ozera medu no Jaunpiebalgas un biškopja Rimanta Mikņa medu no Auces novada. Ar mīnus zīmi novērtēts medus no Lietuvas, kuru ražojusi firma "Medaus pirkliai", medus, kuru gatavojis "Vinnis", kā arī "Rimi" zīmola "I love Eco" medus. Pēdējam sevišķi tādēļ, ka lietots apzīmējums "eko", liekot patērētājiem domāt, ka te nekādas mākslīgas medus pārvērtības nav notikušas.
Lielveikalu tīkls “Rimi Latvia” pēc “Aizliegtā paņēmiena” atklātās informācijas no tirdzniecības izņēma savas mātes kompānijas zviedru uzņēmuma “Ica” zīmola “I love Eco” medu.
Pārtikas veterinārais dienests pārbaudi arī sācis par vēl diviem paraugiem – Latvijas uzņēmuma “Vinnis” fasētu medu, kā arī par Vācijas zīmola “Langnese” medu. Informāciju par “I love Eco” medu “Rimi Latvia” apstiprina, un uzņēmuma pārstāve Dace Preisa to komentē šādi: “Lai noskaidrotu, kas varētu būt par iemeslu šai te neatbilstībai un lemtu par tālāko rīcību, mēs sazinājāmies ar pašu ražotāju un lūdzām skaidrojumu. Attiecīgi ražotājs apstiprināja, ka ir uzsākti papildu testi, jo regulārajās kontrolēs, ko viņi veic saviem produktiem, šāda nekāda novirze vai neatbilstība līdz šim nav bijusi konstatēta, un līdz tam brītiņam, protams, šis te produkts ir izņemts no tirdzniecības visos RIMI veikalos”.
