Mobings ir viens no psiholoģiskā terora veidiem. Tas var izpausties gan kā regulāra fiziska aizskaršana, vārdiska pazemošana vai kādas personas izstumšana no grupas.
Nereti bērni vecākiem noklusē par problēmām skolā.
Centra „Dardedze” klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma stāsta par pazīmēm, ka kaut kas nav kārtībā: “Ja mēs esam vērīgi vecāki, pamanām, ka bērns negrib iet uz skolu, viņam pazūd vai ir bojātas mantas, viņam ir kādi neizskaidrojami zilumi vai citas fiziskas skrambas. Mums ir jābūt ļoti vērīgiem un jānoskaidro, kas ir noticis.”
Mobinga saknes gan tiem, kuri no tā cieš, gan tiem, kuri ar to nodarbojas, meklējamas ģimenē.
“Bērns, kurš audzis cieņas pilnās attiecībās balstītā ģimenē, kurš vienmēr tiek iedrošināts, uzslavēts, nekad neļaus sev darīt pāri.
Tā ir milzīga trauma, ja bērns regulāri tiek noniecināts, kaunināts, biedēts, vainots. Tādos apstākļos laba pašcieņa izveidoties nevar, un tas nozīmē, ka tāds bērns ir pakļauts mobingam vai pāridarījumiem jebkurā vietā,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas vadītāja Gunta Ancāne.
Bet, ja ģimenē viss ir kārtībā, tad cilvēkam nav vēlēšanās darīt otram pāri. “Viena lieta, ko ļoti gribētos novēlēt vecākiem, mazāk likt savas bailes uz saviem bērniem. Vairāk bērniem dot tādas jūtas kā uzticība, pārliecību, ka viņi spēs tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām, iedrošināt, slavēt,” norāda Ancāne.
Ja tomēr situācija skolā nonākusi līdz mobingam, tad atrisināt pašu spēkiem būs sarežģīti. Bieži vien palīdzība pie speciālista ir jāmeklē gan cietušajam, gan pāridarītājam.
Liela nozīme ir skolas personālam, kam konfliktus vajadzētu novērst jau pašos pirmsākumos. Ja skola neiesaistās, tad ir pamats vērsties pēc palīdzības Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. “Noteikti var zvanīt uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 11611 vai konsultēties ar bērnu tiesību inspektoriem, kas var konkrētāk ieteikt, ko darīt, skatoties uz šo situāciju no bērnu tiesību viedokļa,” norāda Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.
Viena no lielākajām kļūdām ir paļauties, ka bērni paši tiks galā. Visbiežāk netiks.
Ir gadījumi, kad skolai un vecākiem, nepievēršot pienācīgu uzmanību, mobingā iesaistīta visa klase. Jo savlaicīgāk problēma tiek pamanīta, jo lielākas iespējas to būs atrisināt.
