Gaida remontu
Divdesmit divu miljonu eiro vērtais dīzeļvilcienu modernizēšanas projekts teorētiski noslēdzās pirms pusotra gada. Ražotāja garantija ir spēkā līdz vilcienu sastāva nobraukums sasniedz 200 000 kilometrus (km). Divi modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi jau teju būs noskrējuši visu ceļu, uz kuru attiecināma ražotāja garantija. Tie nobraukuši 194 811 km un 189 980km.
Taču divi pasažierus pārvadājuši daudz retāk: viens par teju ceturto daļu (140 074 km), vēl viens pat uz pusi mazāk (102 796 km) nekā pārējie. Sastāvs ar vismazāko noskrējienu ir visietilpīgākais no modernizētajiem vilcieniem – četru vagonu.
Taču tas jau kopš pagājušā gada vasaras gaida dzinēja remontu vai nomaiņu. Vilcienu ražotājs pilnsabiedrība “DMU vilcieni”, kura dalībnieks pastarpināti ir arī pats “Pasažieru vilciens”, to atteicies darīt.
“Vairāk nekā pusgadu “DMU vilcieniem” tika piestādīta informācija un esam vērsušies pie viņiem par šo defektu novēršanu. Šajā gadījumā būtu rezerves dzinēja uzlikšana esošam vilcienam.
Šeit nav runa par dzinēja labošanu, šeit ir runa par kaut kādu defektu novēršanu.
Šeit vienkārši ir runa par rezerves dzinēju uzstādīšanu mūsu vilcienā. Pusgada laikā pilnsabiedrība šādu darbu nav veikusi. Šos darbus mēs, piesaistot ražotāja pārstāvi, kas šo ražo, sazinoties arī ar pilnsabiedrību, esam uzsākuši,” skaidro “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Šo remontu “Pasažieru vilciens” veic par saviem līdzekļiem un cer segt no vilcienu ražotāja iesniegtās bankas garantijas, kas ir 1,1 miljons eiro.
Pasažieru pārvadātājs aizvien ir pārliecināts, ka biežie remonti nenesīs papildu zaudējumus. Lai gan nemaz nav rēķinājis, cik, piemēram, izmaksājusi modernā vilciena dīkstāve vairāk nekā pusgada garumā.
Kopumā kopš vilcienu pieņemšanas ekspluatācijā tiem bijuši nepieciešami 299 garantijas remonti.
Daļa no modernizācijas procesa tika īstenota Oļegam Osinovskim pastarpināti piederošajā rūpnīcā, un viņš šos remontus sauc par sīkumiem, kas gadās katrai jaunai iekārtai. Osinovski šonedēļ sāka tiesāt par kukuļa došanu bijušajam “Latvijas dzelzceļa” šefam Uģim Magonim.
“Vilcieniem ir laba konstrukcija, tie ir mūsdienīgi, paši modernākie vilcieni šodien tādā komplektācijā. Varētu teikt – tehnisks brīnums, kas ir uzbūvēts. Bet, kā jebkura jauna lieta, tā ir jāpieslīpē. Tie ir tikai seši vien un vairāk nav. Tas ir autordarbs,” saka “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas” pastarpinātais īpašnieks Oļegs Osinovskis.
Par kavēšanos vai atteikšanos veikt remontus “DMU vilcieniem” aprēķinātas arī soda sankcijas – 1,6 miljoni eiro.
Strīdi starp abām pusēm aizvien turpinās.
Ražotājs faktiski jau izšķīdis
Taču faktiski ražotājs “DMU vilcieni” jau izšķīdis. Tas sastāv no trim biedriem – “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas”, no “Rīgas Vagonbūves rūpnīcas” (RVR), kam rudenī sākts maksātnespējas process, un “VRC Zasulauks”. Šis uzņēmums uz pusēm pieder RVR (49%) un “Pasažieru vilcienam” (51%). No “VRC Zasulauks” palikusi vairs tikai tukša čaula.
“Šis jautājums atkal ir nācis mantojumā. Man ir grūti komentēt tās saknes, kāpēc tā noticis, bet es domāju, ka tas ir darbības efektivizācijai, lai šos darbus varētu veikt "Pasažieru vilciens",” saka Grigulis. Viņa skatījumā tas neietekmē līgumu izpildi ar “DMU vilcieni”.
Laikā, kad tika īstenots vilcienu modernizācijas projekts, “Pasažieru vilciens” no meitas kompānijas “VRC Zasulauks” pārņēma gan faktiski visus darbiniekus (304 no 314), gan arī viņu komercdarbības virzienu – vilcienu apkopi un remontus. Līgumsaistības ar “DMU vilcieniem” nav pārņemtas.
Osinovskis norāda, ka Daugavpils rūpnīca palikusi vienīgā, kas no pilnsabiedrības ir darboties spējīga, un ka “VRC Zasulauks” nepildot savas saistības. “Viņi nepilda savas saistības vilcienu garantijas apkalpošanā,
turklāt “Pasažieru vilciens” nav pārņēmis šos pienākumus, lai gan loģiski būtu, ka viņi ņemtu un paši apkalpotu pēc šī,” saka Osinovskis.
“VRC Zasulauks” vadītājs Mārtiņš Greste savukārt norāda – sākotnēji pilnsabiedrībā patiešām vienojušies, ka visi modernizēto dīzeļvilcienu garantijas remonti notiks “VRC Zasulauks”. Bet ar vairākiem priekšnosacījumiem, kuri nav izpildījušies. Līdz ar to katram no biedriem jāatbild par paša paveikto. Un “VRC Zasulauks” veidotās daļas līdz šim neesot bijis nepieciešams remontēt.
“De facto” rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējā pusgada laikā pilnsabiedrības biedri pat neesot sanākuši uz kopīgām sapulcēm. Bet tagad, kopš “RVR” izraudzīts maksātnespējas administrators, dalībnieki tikušies.
Savukārt “Pasažieru vilciens” meitas uzņēmumam “VRC Zasulauks” vilcienu remonta vietā tagad uzticējis pārdot reklāmas laukumus savos vilcienos.
Spriežot pēc datiem gada pārskatā, “VRC Zasulauks” apgrozījums ir ap simt tūkstoš eiro. Pārdotie pakalpojumi sedz dažu atlikušo uzņēmuma darbinieku algas. Piemēram, Grestes atlīdzība bijusi visai ievērojama – vidēji ap 3700 eiro mēnesī.
Ekspluatācijas izmaksas krietni augušas
Vilcienu modernizācijas process bija ieinteresējis arī Ekonomikas policiju. Tā pirms aptuveni gada uzsāka kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā, kas saistīts ar amatpersonu rīcību, kā arī par noziegumu pret īpašumu.
“Palicis tāds vērtēšanas jautājums, kur mums ir jāizlemj, ko mēs darām – turpinām šo procesu, vai tomēr arī šajā procesā nav saskatāms noziegums un jārisina civiltiesiskā kārtībā kādi jautājumi,” saka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska.
Ar dīzeļvilcieniem kopumā pērn pārvadāti 1,6 miljoni pasažieru, kas ir tikai par 5% vairāk nekā iepriekš. “Tas, ko mēs kā pasūtītājs gribam redzēt, ka, pirmkārt, pakalpojums tiek sniegts, un pakalpojums tiek sniegts, izmantojot maksimāli labākos resursus. Mēs gribētu domāt, ka modernizētie vilcieni ir labāki nekā nemodernizēti. Līdz ar to modernizētajiem vilcieniem jābūt maksimāli izmantotiem, cik tas ir iespējams,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Godiņš atzīmē, ka projekta nozīme samazinās, ja nauda ir ieguldīta, bet pakalpojums neuzlabojas. Šobrīd ir skaidrs, ka
uzlaboto dīzeļvilcienu ekspluatācijas izmaksas ir krietni augušas, bet pasažieru skaita pieaugums nav tik liels, lai izmaksas nosegtu.
“Pasažieru vilciena” vadība norāda, ka pēc pusgada dīkstāves tuvāko nedēļu laikā modernizētajam vilcienam vajadzētu būt saremontētam un atgriezties apritē.
Jāpiebilst, ka projektu vēl trīs ar pusi gadus pieskatīs arī Eiropas fondu naudas uzraugi, lai pārliecinātos, ka šie līdzekļi nav izšķiesti velti. Ja vilcieni kursēs, jaunu sankciju nebūs.
